Viņš nav precējies, taču dzīvo kopā ar draudzeni. Patiesību sakot, mani pilnībā neinteresē bijušā vīra dzīve. Taču nav nekas pretī reizi mēnesī pārmīt dažus teikumus. Labas attiecības man ir ar bijušā vīra māti, manas meitas vecmāmiņu. Viņa ir interesanta, gudra sieviete ar lielisku gaumi. Man prieks, ka meita to redz! Ar bijušo vīramāti varam iedzert kādu vīna glāzi. Papļāpāt.
Taču zinu robežu, ko nekad nepārkāpšu. Ja mana bijušā vīra ģimenē ir svinības, es neieradīšos kā pirmā dāma, kaut arī mana meita tiek aicināta un man neviens nesaka, paliec aiz durvīm!
Esmu bijusī vedekla. Manas attiecības ar šīs sievietes dēlu cieta neveiksmi. Neliekuļosim, sāpīgi tas bija visiem. Arī mūsu vecākiem. Manuprāt, tā būtu sliktas gaumes paraugstunda: ērti iekārtoties starp bijušā vīra radiem un viņa jauno ģimeni - draudzeni. Priecīgi saskandināt glāzes. Mani izbrīna sievietes, kuras gatavas ar salkanu filmu smaidu uz lūpām būt labos draugos ar bijušo vīru, viņa jauno sievu. Kas gan, tīri cilvēciski, var vienot divus, kuru mīlestība pagaisusi un ģimene - izjukusi? Lielākajai daļai tas nācies ar lielām sāpēm un skumjām. Kas var vienot bijušo un esošo sievu, izņemot jūtas un seksu ar vienu un to pašu vīrieti? Manuprāt, tas ir pietiekami delikāti.
Attiecībās ar bijušajiem vajadzīga mēra sajūta. Ir muļķīgiskriet otrā ielas pusē, ieraugot šķirto laulāto draugu, viņaradus, jauno sievu (vīru). Nikni sakniebtām lūpām izlikties, ka viņus nepazīsti, jo "to taču nevar piedot!" Tomēr tikpatmuļķīgi ir tēlot ģimeniskumu situācijā, kad viss ir beidzies.Bērni nav arguments, jo viņi attiecības ar mātes un tēva radiem var veidot paši, kā vēlas.
Tāpēc saku, korektām attiecībām ar bijušo, viņa radiem -jā. Aizrautīgai čupošanās, kad vien rodas izdevība - nē.Durvis ir aizvērtas. To izvēlējos es pati. Kāpēc tagad tajāsstūķēt kāju - uzmesties par mīļu radinieci bijušajam vīramun viņa ģimenei? Negribas, lai sanāk kā tam vīram Bidstrupa karikatūrā, kurš jutās iederīgs pie kādas ģimenes viesību galda un beigu beigās arī guļamistabā. Omulīgi šajā situācijā jutās gan viņš vienīgais. Pārējie nezināja, kā pieklājīgāk pateikt, ka viņš šeit ir lieks.