Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +4 °C
Viegls lietus
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga

Austriešu ģēniju pilsēta ar ungāru saknēm

Eizenštati ciena klasiskās mūzikas mīļotāji, jo to uzskata par komponista Jozefa Haidna pilsētu. Turklāt šis ir pasludināts par Haidna gadu

Skaistajā, klusajā Austrijas austrumu pilsētiņā Eizenštatē pavadīt brīvdienas ir sapnis. Vietā, kuras nosaukums vienlīdz labi zināms gan ar kultūru, gan arī ar zinātni saistītiem ļaudīm, sev ko interesantu atradīs ikviens — vai tas būtu garīgās mūzikas koncerts ar izmeklētu repertuāru kādā no katoļu dievnamiem, mākslas izstāde vai vienkārši pastaigas pa ungāru firsta Esterhāzi pils oranžēriju.

Un vēl pilsētiņa ievērojama ar to, ka šeit ar nelielu laika starpību dzīvojuši divi vispopulārākie Jozefi pasaulē — komponists Francis Jozefs Haidns un slavenākais Vīnes Medicīniskās skolas anatoms doktors Jozefs Hirtls. Otrais no viņiem studiju laikā peļņas nolūkā medicīnas muzejiem visā Eiropā sūtījis dažādus preparātus, bet vēlāk jau kā profesors salīdzināmās anatomijas muzeju atvēris pats.

Firsta mantojums

Austrijas federālās zemes Burgenlandes galvaspilsēta atrodas Leitas kalnienes dienvidu pakājē. Pati Eizenštate ir zemā vietā, un no spēcīga vēja to pasargā kalnu grēdas, kas vēsā laikā nodrošina aizvēju, bet vasarā nereti svelmējošu karstumu. Visjaukāk šeit ir pavasarī, kad saulīte un siltums ilgus mēnešus nav justs un kad nesteidzoties var pasēdēt kādā no vecpilsētas āra kafejnīcām Galvenajā ielā.

Senas ēkas, no kurām vairākas ar skaisti apgleznotām fasādēm, mazi veikaliņi, daudzas āra kafejnīcas, neiztrūkstošā mēra statuja — tāds skats paveras, nokļūstot Eizenštates vecpilsētā. Īpašas uzmanības cienīgs ir vecais rātsnams. Tas ir koši baltas krāsas namiņš ar raibiem fasādes gleznojumiem. Baltais tonis šejienes agrāko laiku meistariem laikam bijis sevišķi iecienīts, tādā krāsā ir ne vien vairāki vecpilsētas nami Galvenajā ielā un komponista F.J.Haidna māja, bet arī Eizenštates doma baznīca.

Savukārt Galvenās ielas galā slejas majestātiskā ungāru firsta Esterhāzi pils, kas ir pilsētas zīmols. Ungāru augstmaņu dzimtai bijis plašs vēriens, par to liecina pati milzīgā pils, tās lepnais iekšpagalms, plašā oranžērija. Turīgākie tūristi to var skatīt, arī sēžot restorānā Henrici, kas ierīkots palīgēkā tieši pretī pils fasādei. Taču šī palīgēka nav vis vienkāršs namiņš, to rotā liela enģeļa skulptūra un romiešu kolonnas. Starp tām novietoti galdiņi restorāna apmeklētājiem. Nedaudz atstatus no Esterhāzi pils, marmorā kalts, uz mums noraugās komponists Francis Lists. Eizenštatē neliela izmēra pieminekļi tiešām nav retums — F.Listam, F.J.Haidnam, J.Hirtlam un citiem goda pilsoņiem.

Centrā var redzēt arī diezgan daudz vecu aku, kuru ūdeni, kā vēstī izkārtnes, šeit drīkst dzert. Šim nolūkam akas gan nedaudz modernizētas un papildinātas ar ūdenskrānu.

Vai ungāru pilsēta?

Stāstot ungāru kolēģim par braucienu uz Eizenštati, viņa pirmā piebilde bija: "Ā, tā ungāru pilsēta!" Vai patiešām ungāru? Ģeogrāfiski Eizenštate pieder Austrijai, taču vēsturiski laikam gan austrumu kaimiņiem. Slavenās ungāru aristokrātu Kanižu dzimtas rezidence Eizenštate bijusi jau kopš 1373.gada. Šī dzimta nolēma tai apkārt uzcelt aizsargmūri, kas šodien labi iezīmē vecās pilsētas robežas. Tieši mūra būvniecības dēļ pilsēta ieguva tagadējo nosaukumu Eizenštate jeb neaizskaramā pilsēta, dzelzs pilsēta. Savukārt pēc nepilna gadsimta šī vieta ar visu skaisto Kanižu ūdenspili nokļuva Hābsburgu pakļautībā. Un tikai no 1648.gada tās vārds saistāms ar firstu Esterhāzi dzimtu, kas pilsētu centās pārbūvēt gandrīz vai no pašiem pamatiem. Tajā pašā gadā, kad šeit ieradās Esterhāzi, ķeizars Ferdinands III Eizenštatei piešķīra karaliskās brīvpilsētas statusu, par ko nācās samaksāt ar 16 000 guldeņu un 3000 spaiņiem vīna, kuru kopējā vērtība sasniedza vēl 9000 guldeņu.

Pēc Pirmā pasaules kara, sabrūkot Austroungārijas impērijai un Hābsburgu dinastijai, radās trīs jaunas neatkarīgas valstis — Austrija, Ungārija, Čehoslovākija. Pamatojoties uz miera līgumu, 1921.gadā federālā zeme Burgenlande kļuva par Austrijas teritoriju. Savukārt Eizenštate — par tās administratīvo centru, lai gan bija paredzēts, ka šāds gods pienāksies mūsdienu Ungārijas pilsētai Šopronai.

Mūzikas gars vēl dzīvs


Viens no iemesliem, kādēļ Eizenštati apmeklē tūristi, īpaši klasiskās mūzikas cienītāji, ir fakts, ka tā ir izcilā austriešu komponista, simfonijas un kvarteta tēva Franča Jozefa Haidna (1732—1809) pilsēta. Pavisam netālu no greznās Esterhāzi pils klusā šķērsieliņā atrodas nams, kur komponists nodzīvoja 12 gadus, Haidna muzejs, kapela un pat viņa zālīšu dārzs. Mūsdienās netrūkst arī sabiedrisku vietu, kas komponista vārdu izmanto komerciāliem mērķiem, piemēram, Haidna kafejnīca.

Vīnes klasiķis Eizenštates apkaimē ieradās pēc firsta Esterhāzi aicinājuma kļūt par viņa muižas mūzikas kapelas vadītāju, proti, vadīt orķestri un dziedātājus, kā arī pēc firsta vēlēšanās komponēt operas, simfonijas, stīgu kvartetus, klavieru sonātes. Taču kapelmeistara amatam bija arī ēnas puse — nereti nācās piedzīvot, ka pēc firsta pavēles jauns opuss bija jāsacer jau līdz nākamajai dienai, turklāt komponists bez atļaujas nedrīkstēja ne iespiest savu komponēto mūziku vai dāvināt to kādai citai personai, ne arī atstāt muižas teritoriju. Pat smagas slimības gadījumā kapelas mūziķi bija atšķirti no tuviniekiem. Tā kā pati muiža atradās purvainā vietā ārpus Eizenštates, saslimšana ar malāriju nebija retums. Pie untumainā firsta Haidns nostrādāja vai, precīzāk sakot, nokalpoja veselus trīsdesmit gadus līdz Esterhāzi nāvei. Savukārt firsta dēls, kuru mūzika atstāja vienaldzīgu, kapelas mūziķus atlaida, taču Haidnam maksāja krietnu pensiju, lai viņš neiedomātos strādāt pie kāda cita aristokrāta.

2009.gads Eizenštatē, Vīnē un vairākās citās pilsētās ir pasludināts par Haidna gadu. Tā laikā plānoti vairāki klasiskās mūzikas koncerti, dievkalpojumi, festivāli, teātra izrādes, izstādes un citi kultūras pasākumi. No 1.aprīļa līdz 11.novembrim četrās Eizenštates vietās — Esterhāzi pilī, Haidna mājā un divos muzejos — iespējams apskatīt izstādi Haidna fenomens. Lielie reklāmas plakāti, kas par to vēstī, pamanāmi vai uz katra ielas stūra. Visa gada garumā pilsētas baznīcās tiks atskaņotas 12 Haidna pabeigtās mesas, bet Lieldienu laikā veselas divas. Savukārt šīs koncertprogrammas kulminācija būs oratorijas Stabat Mater atskaņošana.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Interesanti

Vairāk Interesanti


Receptes

Vairāk Receptes


Dzīvnieki

Vairāk Dzīvnieki


Notikumi

Vairāk Notikumi


Cits

Vairāk Cits


Tehnoloģijas

Vairāk Tehnoloģijas


Zirnis joko

Vairāk Zirnis joko