Kā rodat līdzsvaru dzīvē?
Es vienkārši nesaspringstu, sevi kontrolēju. Mēs varam ļoti ātri iekrist ar mīnus zīmi stresa situācijā, ja sevi nekontrolējam. Esmu enerģiska, vienmēr cilvēkos. Lai pabūtu vienatnē, man pietiek ar brīvdienām. Reizēm pat stundas vai pusstundas pietiek. Esot mājās, mēģinu aizmirsties no tā, kas bijis darbā, un otrādi. Svarīgi būt tajā brīdī un vietā, kurā esi. Pēc darba dienas mani relaksē ēdiena gatavošanas process ar mūziku un vīna glāzi. Tas ir starpposms starp darba steigu un vakara mieru. Brīdis līdz vakariņu galdam.
Cik svarīga jums ir pareiza ēšana?
Tā ir liela māksla. Jāieklausās organismā, ko tas grib un ko negrib. Bija periods, kad sešus gadus neēdu gaļu. Vienkārši negribējās. Tagad ikdienā cenšos ēst dalītu ēdienu. Piemēram, neēst gaļu kopā ar kartupeļiem. Pusdienās izvairos ēst ēdnīcā pasūtītu ēdienu pie darba galda. Ja no tā spēju atteikties, tad diena bijusi veselīga.
Pēc pīpēšanas atmešanas otra grūtākā lieta man bija kafijas
atmešana, ko nelietoju kopš pagājušā gada decembra. Un ļoti labi
jūtos. Nekad agrāk nebiju domājusi, ka varētu to nedzert, jo agrāk
modos tikai tad, kad biju izdzērusi kafiju. Kafija bija atkarība.
Bieži bija tā, ka tuvi cilvēki piezvanīja un pirmais, ko prasīja:
"Tu jau kafiju padzēri? Nē! Nu tad es piezvanīšu vēlāk, parunāsim
vēlāk." Rīta kafijas vietā - tas notiek gan daudz vēlāk - dzeru
karstu ūdeni ar medu un drusku iespiestu citrona sulu. Reizēm
ingveru pievienoju.
Vai sen nepīpējat?
Gadus astoņus. Esmu liela pretpīpēšanas fane, jo jūtu atšķirību, cik nebrīva jutos pīpējot un cik brīva jūtos tagad. Pīpēju daudz, biju nežēlīgs pīpmanis - ar vienu cigareti piepīpēju nākamo. Tā kā daudz lidoju, nevarēju sagaidīt brīdi, kad iziešu no lidostas. Vienā rokā jau bija cigarete, otrā šķiltavas. Nevaru nosaukt cigarešu skaitu, cik daudz izpīpēju. Ja jūs minētu, nemaz neuzminētu. Teicu, ka liels stress, tāpēc pīpēju, bet tie ir vislielākie meli, ka pīpēšana palīdz stresa situācijās. Varbūt palīdz tas, ka apsēdies, izpūt elpu un padomā par to situāciju. Bet tāpēc tev nav vajadzīga cigarete. Ja es nebūtu pīpējusi, neatļautos kaut ko tādu teikt. Pēc trim mēnešiem, kad atmetu, sapratu, ka smaržo maize, konfektes, tēja, gaiss. Mainījās pat sejas ādas krāsa, kļuvu daudz mierīgāka. Pīpētājam, kurš nepīpējot ir izturējis trīs dienas, tā šķiet kā mūžība. Bet, ja tu esi izturējis mūžību, vai vēl pīpēsi? Pēc atmešanas radās svara problēmas, pieņēmos par 10 kg. Dramatiski. Atmetu gaļu, sešus gadus neēdu, viss atgriezās normās.
Vai kafiju aizstājat ar tēju?
Esmu tējas fane. Man mājās ir divi skapji ar tējām. Dažādas,
atvestas no visām pasaules valstīm. Zāļu tējas, cik sevi atceros,
vienmēr esmu lasījusi pati kopš bērnības. Man tas paticis. Tagad kā
homeopātijā - roka pati paceļas, un no plaukta izvēlas sev
piemērotāko. Par to esmu pārliecinājusies daudzas reizes, jo tēju
ir daudz, dažkārt pat nezinu, kas tējas bundžā iekšā. Uzraksts ar
maisījuma sastāvu ir bundžas iekšā. Reizēm paradoksāli - atveru
vaļā un saprotu, ka tas ir tieši tas, ko vajag. Reizēm eju pie
skapja, dzeršu zaļo tēju, bet roka pastiepjas pēc kaut kā cita.
Organisms jau jūt, pasaka priekšā. Vitamīna devai noder arī medus,
citrons, nedaudz šokolādes, kas katrai meitenei vajadzīgs.
Vai jūsu ikdienas paradumos ir arīdzan fiziskās
aktivitātes?
Miesu ir visvienkāršāk turēt formā - tā jākopj un jātrenē. Trīs reizes nedēļā eju uz trenažieru zāli, tā ir visregulārākā sporta aktivitāte. Esmu izmēģinājusi jogu, skriešanu, aerobiku, bet laika ziņā trenažieri nodrošina visātrākos rezultātus. Trenējos kopā ar treneri, kas palīdz ar padomiem, asistē. Droši vien pati pielaistu kļūdas treniņā, neesmu speciāliste. Rezultāti redzami momentāni. Vienu reizi nedēļā apmeklēju pirtis. Patīk dzīva pirts - ar malku kurināma, lai ir ūdens tuvumā, lai varu iemērkties ziemā, vasarā. Arī ziemā skrienu uz āliņģi, jo citādi tā nav pirts. Pirts rituāliem noder medus, slotiņa, bet noteikti ar īpašu piesitienu, kā jau katram pirtī gājējam. Dabai ir īpaša nozīme manā dzīvē. Neceļoju daudz, jo daudz strādāju. Bet, ja esmu, piemēram, Parīzē, tad varu pabūt brīdi kaut parkā. Latvijā bieži tā būs pastaiga gar jūru. Esmu daudz cilvēkos, daba to kompensē.