Blonda meitene Mehiko ielās

aizbraukt uz Meksiku un lai atrastu starbucks kafejnicu ..... drausmas

Skaists raksts! Paldies! Sagribeejaas uz Meksiku aizbraukt!

Nelausiet "lasītājai" un droši brauciet uz Merksiku, ja esat nolēmuši. Ganksteru kari ir tikai pie pašas ASV robežas, kur tāpat nav ko īpašu redzēt. Amīši tur brauc izdzerties un pamīlēt lētas meksikāņu čikses. Labākā Merksikas daļa jau nu ir apakšējā trešdaļa.

es Meksikā pabiju 3 nedēļas pagājušā gada Novembrī . Rakstā atpazinu Meksiku, kuru redzēju, tajā pašā laikā 1 nedēļa tiešām ir par maz, jo man atmiņā palicis simtkārt vairāk. Bet pieļauju domu, ka arī manas 3 nedēļas bija krietni par maz. Runājot par mafiju, tā netraucē, ja Tu esi mafijas pusē. Mūs Meksikā uzņēma diezgan ietekmīgi vietējie cilvēki, tāpēc, kad vienai no ceļabiedrenēm tika nozagta pase un maks, izjutām, cik noderīga mafija spēj būt. Arī vietējā sindikāta rīkotā ballīte bija neaprakstāma, piemēram, ar 3 litrīgām tekilas pudelēm un apbrīnojamiem džipiem, kamēr pārējie Meksikas iedzīvotāji pa ielām pārvietojas ar mašīnām, kas knapi turas kopā. Ai, par šo valsti var stāstīt bezgalīgi. Bet galveno jau autore pateica - tā ir kontrastu zeme. To paspējām izjust krāšņās ballītēs, dejojot teātros un zvilnot Akapulko pludmalē, kur nolasīja visas mūsu vēlmes.. un pilnīgā nekurienē Altamirano, kur notika gadatirgus kā 50to gadu amerikāņu filmās, bija neiedomāja netīrība, sutoņa, svelme.. Bet, atgriežoties Latvijā, mēs bijām pilnībā sagatavoti krīzei - tas miers, ar kādu viņi attiecas pret dzīvi ir apbrīnas vērts un pielipa arī mums.

Tā ar nepateica vai bija laimīgas šādi ceļojot.

oi, oi, var gan braukt uz Meksiku, tik nevajag līst tur, kur nevajag. Latviešu jau tur sarodas aizvien vairāk - gan tūristi, gan ceļotāji, gan piedzīvojumu meklētāji, gan studenti, gan meitenes un puiši, kas aizprecas P.S. Uz asajām tortiljām tīra šokolāde jau nu gan netiek lieta, nevajag maldināt tautu. Tā ir mērce "Mole" no šokolādes un n-tajie čili paveidiem.

Lasīju un atcerējos Meksikas Olimpiskās spēles, divu nedēļu ilgu braucienu ar auto uz Mehiko, divas nedēļas atpakaļ pēc spēlēm. Neviens no mums neprata spaaniski. Es izcēlos ar ēdienkartes lasīšanu. Autore labi attēlo gaisotni Meksikā, kad attālinās no galvas pilsētas. Patlaban uz Meksiku nav ieteicams braukt, jo tur noris sīvas cīņas starp narkodīleru grupām un ari pret armiju un šur tur pret policiju. Caurmērā policija sadzīvo ar vietējiem narkodīleriem, savādāk galvu nost pašam un ģimenes locekļiem. Ienākumi no narkotikām krietni samazinājušies kā policijai tā narkobiznesā. Tā vietā nākusi cilvēklaupīšana, ko piekopj abas iepriekšminētās grupas(500 g.mēnesī). Bieži nauda izpērk līķi. Šis skar arī vietējos iedzīvotāus ne tikai tūristus. Pareģo, ka prezidents zaudēs cīņu.

Bet man patiik, ka nav iespringts uz- jaaredz tas, jaaredz shis. Bet izbaudiitas emocijas un pieveersts skats reaalajai dziivei.

Man patika stāstījums- cilvēcīgs un krāsains!

Biju meksikā 5 nedelas, fantastiska valsts. Raksta autorei daudz kur varu piekrist un daudz kur ne.

Evita, Tu esi avantūristiska un drosmīga meitene. Veiksmi Tev un- nepazaudē sevi. Paldies par cilvēcīgo stāstījumu.

cepumu pacina, es arii nenoliedzu, ka neko daudz no meksikas apskatiit nepaspeeju, jo 2 nedeelju ir par maz. un vai taapeec man aizliegts staastiit par to, ko redzeeju?

Tā gan!

Īsāk sakot, neko daudz no Meksikas autore nav redzējusi.

Smuki