Tie, kas todien netiks līdz Eseksas grāfistei, bēru video vēlāk varēs noskatīties YouTube. Kas ir Džeida Gudija? Britu sabiedrība meklējusi atbildi uz šo jautājumu pēdējos septiņus gadus. Un, visticamāk, turpinās meklēt arī pēc viņas nāves. Jo stāsts jau nav tikai par Džeidu. Nāve kā seriāls
Atzīšos, ka veltīju diezgan lielas pūles tam, lai neko nezinātu par Džeidu Gudiju. Man tā nešķita jēgpilna nodarbe. Šīs sievietes vienīgais nopelns, šķiet, bija dalība kādā realitātes šovā. Mājās es biju drošībā, jo The Financial Times un The Economist stāsti par Džeidu neparādījās, bet televizora nav. Taču, izejot ārpus mājas, izvairīties nebija iespējams. Neskaitāmās bezmaksas avīzes, kuras tiek uzstājīgi dalītas pie metro stacijām, pēdējos mēnešus par viņu rakstīja ik dienu.
Tā nu es uzzināju, ka Džeidai ir 27 gadi, divi bērni, dzemdes
kakla vēzis un viņa mirst. Ļoti skumji. Bet kādēļ tas notiek tik
publiski? Kādēļ viņas naktskrekla krāsa, zāļu blaknes un atvadu
vārdi bērniem tiek pārvērsti vieglās, pa ceļam no darba lasāmās
ziņās? Mums taču vajadzētu cienīt mirstoša cilvēka privātumu, nevis
aplūkot tuvplānā cita nāvi, klāt piekožot brokastu sviestmaizi.
Kļūdījos. Publiskā nāve bija vajadzīga abām pusēm.
Izsalkuši pēc stāstiem
Pēdējos septiņus gadus Džeidas galvenā nodarbošanās bija būt par Džeidu Gudiju. 20 gadu vecumā viņa "pārdeva" savu dzīvi TV kompānijai Endemol, parakstot līgumu par dalību realitātes šovā Big Brother. Viņas motivācija pietiekties šovam bija vēlme "tikt prom no tiem diviem cilvēkiem". "Tie divi" bija Džeidas narkomāne-māte un varmāka-draugs.
Tukla, skaļa, apveltīta ar smalkjūtības un elementāru zināšanu trūkumu, Džeida tik ļoti kontrastēja ar citiem šova dalībniekiem, ka ātri kļuva slavena. Viņa domāja, ka Sadams Huseins ir bokseris un teica, ka ir gan dzirdējusi par Riodežaneiro, bet īsti neatceras, kas viņš tāds ir. Mediji naski aprakstīja katru viņas neveiklo soli un nodēvēja Džeidu par "Lielbritānijas nīstāko sievieti". Pie studijas vārtiem sāka pulcēties demonstranti, pieprasot izmest "cūku" (Džeidu) no šova. Tā arī notika, bet tobrīd mediji jau bija sākuši meklēt atkāpšanās ceļus. Sākumā mediji Džeidu attēloja kā neglītu, nejauku un stulbu, taču tad, kad pūļa noskaņojums sāka atgādināt linča tiesu, tie saprata, ka aizgājuši par tālu.
Bulvāru prese vēlāk apgalvoja, ka Džeidas dēmonizācija bija apzināts triks, lai izraisītu skatītāju simpātijas. Reti kurš tam noticēja. Lai vai kā, Džeida tagad bija labā un drīz vien nokļuva jaunā šovā. Taču Džeida uzvedās kā Džeida, jo citādi nemācēja. Šovā Celebrity Big Brother Džeida bija nonākusi vienā mājā ar graciozo Bolivudas zvaigzni Šilpu Šetiju, kuru viņa ātri vien sāka dēvēt par indiešu plāceni. Šovs saņēma 40 000 skatītāju sūdzību par rasismu, un Džeida atkal bija kritusi negodā. Sekoja atvainošanās, brauciens uz Indiju un trešais realitātes šovs Big Boss. Tieši šī šova laikā Džeidai piezvanīja viņas ārsts, lai paziņotu, ka viņai ir dzemdes kakla vēzis. Džeida par diagnozi pastāstīja dzīvajā ēterā. Un drīz pēc tam par 700 000 mārciņu pārdeva bulvāru presei savas nāves stāstu. Kad Džeida nomira, līdzjūtību (bezprecedenta gadījums!) izteica gan Lielbritānijas premjerministrs, gan opozīcijas līderis. "Viņa bija drosmīga sieviete gan dzīvē, gan nāvē," teica premjers Gordons Brauns.
Viedokļi par Džeidas fenomenu svārstās no galēji ciniskiem līdz galēji naiviem, bet reālisti saka, ka Džeida vienkārši bija laba ilustrācija šodienas laikmetam. Mūsu dzīvē ir daudz komforta un kredītu, bet par maz dzīves. Mēs to kompensējam ar "lūrēšanu pa atslēgas caurumu". "Džeidas stāsts ir ilustrācija slavenību laikmetam. Mēs esam izsalkuši pēc stāstiem, un ir cilvēki, kuri ir gatavi dzīvot publiski un šos stāstus piedāvāt," BBC teica rakstniece Džoanna Smita.
Džeidu apglabās, un viņas stāsts būs beidzies. Un pēc pāris nedēļām metro pasažieri pārslēgsies uz kāda cita cilvēka dzīvi. Vai varbūt nāvi.