Linda stāsta, ka padomju laikos mājā bija iekārtotas kopmītnes, un kopš 1940.gada te nav veikts nekāds remonts: "Ja pirms diviem gadiem mēs nebūtu sākuši darbus, viss pamazām sabruktu." Linda ar mīlestību stāsta, ka Čapu kroga īstais saimnieks - viņas vecaistēvs Eduards, ļoti korekts un inteliģents cilvēks, nekad nav aizrādījis vai kā citādi remonta gaitu vēlējies ietekmēt. Abi ar vecmāmiņu uz Čapām paelpot svaigu gaisu ierodas katru nedēļas nogali. Tad var redzēt, cik vecaistēvs ir lepns par savu māju un to, ka viņam ir iespēja piedzīvot tās atjaunošanu.
Trīs vaļi
Linda un Uldis, kas mājā apmetās, kad te vēl ūdens bija jāņem no
pumpja un sirdsmājiņa atradās pagalmā, uzsver, ka renovācijas darbi
rit lēnām, bet veiksmīgi: "Šis ir mūsu dzīves lielākais projekts,
tāpēc nolēmām nesteigties. To neļauj arī materiālā rocība. Pusgadu
kopā ar arhitektu plānojām, kā te viss veidosies."
Abi vienā balsī atzīst, ka viņiem paveicies, jo, pirmkārt, atrasti zinoši, godīgi un strādīgi meistari. Otrkārt, svarīgi, ka visu var darīt bez steigas un, treškārt, ka pašiem bija ciešs priekšstats par to, kā visam galu galā jāizskatās. Linda saka: "Nekādā gadījumā negribam te iekārtot Brīvdabas muzeju, taču vēlamies, lai mūsu māja būtu pamatīga, no ekoloģiskiem materiāliem celta."
Pagaidām mājām ir padomju laikos dotais vārds Taurītes, taču īpašniekiem ir stingra vēlme, lai tās atkal sauktos par Čapu krogu.
Dzīvojamā ēka siltināta ar ekovati un tiks apšūta ar dēļiem, kurus apstrādās ar lineļļu. Linda un Uldis nolēma mājas ārējo apakšējo daļu krāsot tumši pelēkā krāsā, bet pārējo mājas daļu gaišāka toņa pelēkā krāsā, kas saskanēs ar saulē, lietū un vējā iekrāsoto gaišo lubiņu jumtu.
Ar pietāti pret senatni
Čapu kroga dzīvojamā platība ir 300 m2. Pirmajā stāvā, cik vien
iespējams, saglābti vecie grīdas dēļi, kas savākti no visas mājas
un meistaru rūpīgi sastiķēti. Tie iegūluši viesistabā un koridorā.
Visā mājā saglabātas vecās durvis, kaut arī tās ir dažādas. Drīz
tiks pabeigti darbi pirmajā stāvā, kur būs plaša dzīvojamā istaba,
divas guļamistabas, gaitenis, virtuve, vannasistaba un tualete.
Dzīvniekiem arī iekārtota pašiem sava istaba. Koka grīdas te ir
tumšā krāsā, un suņi var dzīvoties pa iekšu.
Otrais stāvs paplašināts, lai izmantotu visu iespējamo platību. Tur, kur lielākie darbi jau pabeigti, dzīvos Lindas vecāki, bet pagaidām mīt Linda ar Uldi. Te vairāk izmantoti mūsdienu materiāli un apdares metodes. Guļamistabas gala siena izklāta ar tapetēm, kas joprojām tiek ražotas pēc senas angļu tehnoloģijas. Tapešu raksts ir tik dzīvs, ka, lielāku platību izklājot, rezultāts būtu pārāk intensīvs. Guļamistabā apzināti nav apmests skurstenis. Mājas interjerā daudz izmantots neapmests ķieģelis. Virtuves zona ir salīdzinoši neliela, vienuviet apvienojot darba virsmu, izlietni, elektrisko plīti un cepeškrāsni. Diemžēl sliktā tehniskā stāvokļa dēļ nebija iespējams saglabāt vecās plītis. Jumta logi ierīkoti, jo sākotnēji telpās bija maz gaismas.
Otrajā stāvā jau izvietotas senās mēbeles. Neviena no tām nav nākusi no mēbeļu antikvariāta. Katrai ir savs stāsts. Linda rāda veco skapi, spoguli, bufeti, sekreteru, plauktu, dažādus sīkumus un lepni saka: "Tas viss pie mums nokļuvis no radiem un vecvecākiem, šīm mēbelēm ir laba aura, jo tās piederējušas mūsu dzimtas cilvēkiem." Tās netiks restaurētas, jo Čapu kroga īpašniekiem nepatīk perfektas, nedzīvas lietas.