Nē, tā nav Vīnes daļa vai kāds tās rajons, Vīnerneištate ir atsevišķa pilsēta, kas atrodas 50 kilometru attālumā no Austrijas galvaspilsētas, braucot dienvidu virzienā. Klosteru vietā rūpnīcas
Lai gan Vīnerneištate sāka attīstīties Bābenbergu hercoga Leopolda V valdīšanas laikā, kad viņš 1194.gadā lika to būvēt militāriem mērķiem kā plašu nocietinājumu pret ungāriem (pavisam netālu arī mūsdienās atrodas Ungārijas robeža), tagadējo nosaukumu tā oficiāli ieguva tikai XVII gadsimtā. Vienlaikus ar nosaukuma iegūšanu šī nelielā pilsēta izveidojās par nozīmīgu rūpniecības centru. Turklāt tas notika, pateicoties ķeizara Jozefa II ierosinājumam Vīnerneištatē esošo bīskapiju pārcelt uz trešo lielāko Austrijas pilsētu Sanktpelteni.
Sekas bija tādas, ka daudzo klosteru ēkas palika tukšas un tajās nolēma ierīkot fabrikas! Pēc tekstila industrijas izveidošanās un nostabilizēšanās XIX gadsimta sākumā pienāca kārta arī papīra un cukura fabriku atvēršanai Vīnerneištatē. Savukārt kā viena no pēdējām šajā pilsētā tika atklāta lokomotīvju fabrika, protams, dzelzceļa tīkla paplašināšanās dēļ.
Vēl šodien viens no Vīnerneištates zīmoliem ir lokomotīve Fanny, ko šajā fabrikā izgatavoja 1870.gadā, bet kas mūsdienās kā piemineklis industrijas attīstībai novietota apskatei Potendorfas ielā. Jāpiebilst, ka ilgus gadu desmitus minētā lokomotīve bija darba kārtībā, to izmantoja, veicot īsus iekšzemes maršrutus.
Lielais industrijas uzplaukums Vīnerneištatē radīja darbaroku trūkumu. Lai problēmu atrisinātu, pilsētā mākslīgi ieplūdināja strādniekus no citiem Austrijas apgabaliem. Tas savukārt bija cēlonis tam, ka XIX gadsimta 60.gados iedzīvotāju skaita ziņā tā kļuva par otru lielāko pilsētu pēc Vīnes!
Jāpiebilst, ka Vīnerneištate industriāli attīstās vēl joprojām. Protams, vairs neatklāj jaunas fabrikas, mūsdienās uzmanību galvenokārt koncentrē uz jaunākajām tehnoloģijām. Vienā no pilsētas daļām ar latīnisko nosaukumu Civitas Nova, kas plašāk zināma kā zinātnieku ciemats un kur atrodas vairākas skolas, projekta MedAustron ietvaros tuvākajā nākotnē paredzēts uzcelt jaunu vēža pētniecības centru, kur izmantos jonu terapiju.
Iepirkties un skoloties
Šodien Vīnerneištate popularitāti ieguvusi gan citu iemeslu dēļ — tas ir viens no Lejasaustrijas federālās zemes lielākajiem izglītības un arī iepirkšanās centriem. Tās vecpilsēta atrodas vien desmit minūšu gājiena attālumā no centrālās dzelzsceļa stacijas, turklāt iekārtota tā, ka pārsvarā šeit ir tikai gājējiem paredzētas ieliņas.
Nokļūstot uz galvenā laukuma, šķiet, ka neskaitāmajos veikaliņos var nopirkt it visu nepieciešamo, savukārt nedaudz tālāk atrodas Austrijas populārāko apģērbu firmu veikali. Jau no oktobra beigām austriešu tirgotāji nopietni sākuši gatavoties Ziemassvētkiem, par ko liecina preču klāsts un skatlogu dekorācijas. Piemēram, ejot gar vieglās rūpniecības firmas Leiner veikalu, radās izjūta, it kā kaut kas jau būtu nokavēts un gada ģimeniskākie svētki gandrīz jau sākušies.
Lai arī Otrā pasaules kara laikā Vīnerneištate vārda tiešā nozīmē tika noslaucīta no zemes virsas, tā savu pievilcību kā interesants un ievērības cienīgs tūrisma objekts mūsdienās nav zaudējusi.
Dodoties galvenā laukuma virzienā, vai katrs svešinieks apstājas
pie Vīnerneištates rātsnama, kas, karam beidzoties, uzcelts pilnīgi
no jauna pēc senāku laiku fotouzņēmumiem, bet šodien ir viena no
visskaistākajām ēkām pilsētā. Savukārt galvenā laukuma vidū
uzmanību piesaista Marijas statuja, ko izveidoja pēc bīskapa
Leopolda (jeb grāfa Koloniča) pasūtījuma. Tai vajadzēja kalpot kā
atgādinājumam par 1678.gadā notikušajām ķeizara Leopolda I māsu
precībām.
Palidosim?
Vīnerneištate visas Austrijas mērogā ir ievērojama vēl kāda iemesla dēļ. Pirms aptuveni simt gadiem — 1909.gadā — pilsētas ziemeļu daļā ierīkoja lidlauku, kas ir pirmais oficiāli atklātais Austrijā un kam aviācijas vēsturē ir nenovērtējama nozīme. Lidlauks sākotnēji kalpoja par izmēģinājumu vietu pirmajiem pilotiem un lidmašīnu konstruktoriem Igo Etriham, Karlam Ilneram un Ādolfam Varhalovskim.
Igo Etrihs pie Vīnerneištates lidlauka lika uzcelt divus angārus, kur kopā ar savu partneri Franci Ksavelu Velsu uzlaboja paša konstruēto lidmašīnu Etrich I un pēc gada izveidoja jaunu lidmašīnas modeli Etrich II jeb t.s. Etriha balodi. Tagad šajā vietā atrodas viens civilās aviācijas lidlauks ar ICAO pazīšanās zīmi, kā arī viens militārais lidlauks. Tos izmanto arī daudzās izpletņlēcēju biedrības, kā arī privātpersonas, kam ir sertifikāts un īpaša atļauja vadīt privāto lidmašīnu.
Šausmu ieleja
Diemžēl jāatzīst, ka lidmašīnu konstruēšana un būve Vīnerneištatei nesusi arī ārkārtīgu postu. Pēc 1938.gada, kad Austriju pievienoja Vācijas impērijai, pilsētā strauji attīstījās militārā un kara rūpniecība. Te tika konstruētas un ražotas arī t.s. dzinējlidmašīnas, ko izmanto kara laikā, veicot gaisa uzbrukumus, savukārt lokomotīvju fabrikā no 1943.gada tika montētas raķetes.
Tā kā Vīnerneištatē kara rūpniecība sasniedza ievērojamus apjomus, pēc britu stratēģijas Otrā pasaules kara laikā to sagrāva pilnībā. Ir pat saskaitīts, ka pēc kara šajā pilsētā neskartas palikušas vien 18 ēkas, visapkārt bijušas milzīgas pelnu un gruvešu kaudzes, jo daudzo uzlidojumu laikā uz pilsētu mests ap 50 000 bumbu.
***
Wiener Neustadt
Ziedu laikus piedzīvoja XV gadsimtā ķeizara Vilhelma III valdīšanas laikā, kad šajā vietā bija viņa rezidence.
Piedzīvojusi gan nopietnu zemestrīci, gan Pirmā pasaules kara laikā arī tornado.
Ar Austrijas galvaspilsētu Vīni savieno dzelzsceļa līnija, kuru atklāja 1841.gada jūnijā.
Mūsdienās izmēru ziņā tā ir tikai 11 lielākā pilsēta Austrijā ar 39 515 iedzīvotājiem.