Pirmajās nedēļās mazulis gaužām nevarīgs dusēja kastītē līdzās džemperī ietītai kokakolas pudelei, piepildītai ar karstu ūdeni, uz cilvēka klātbūtni reaģēja vienaldzīgi. Tagad Cukurduksis sasniedzis pusotra mēneša vecumu un kļuvis daudz patstāvīgāks. Ar viņu V.Skuja saista pētniecības plānus - Cukurduksis palīdzēs izpētīt sugasbrāļu maņas un paradumus.
Jenotsuņi Latvijā jau mīt vairāk nekā pusgadsmitu, tos ieveda, lai
medītu un pārvērstu cepurēs, apkaklēs un citās kažokādās. Tomēr
V.Skuja atzīst - jenotsuņu dzīve mūsu zemē ir maz pētīta. Zināms,
ka jenotsuņi bieži tiek minēti kā galvenie vaininieki putnu ligzdu
postīšanā - olu un putnēnu apēšanā, taču nav tieši zināms, cik
liels ir tieši jenotsuņu ieguldījums un cik daudz atbildības
jāuzņemas lapsām, caunām un citiem plēsējiem. "Jau sen vēlējos
papētīt, kas visbiežāk ēd vistveidīgos putnus (medņus, rubeņus,
mežirbes). Tagad man radusies šāda izdevība," saka V.Skuja. Tiesa,
viņš uzsver - nekādā gadījumā nevajadzētu popularizēt meža zvēru
izņemšanu no dabas - dabā viss rit savu gaitu, notiek dabiskā
atlase.
Vilks apēda ģimeni
Jenotsuņu midzeni, kurā atradās arī šā stāsta galvenais varonis
Cukurduksis, 15.maija rītā ap pulksten 5.30 parka teritorijā uzgāja
amatieris ornitologs Pēteris Strautiņš. Viņš veica nakts putnu
uzskaiti, tādēļ sadzirdēja mežā žēlīgas skaņas, pirmā doma bija -
varbūt dzeņu mazuļi. "Kad sapratu, ka skaņas nāk no zemes, likās
vēl interesantāk. Ieraudzīju midzeni ar sešiem suņveidīgiem
zvēriņiem, sākumā nodomāju, ka tie ir vilka mazuļi," stāsta
P.Strautiņš. Līdzās dubļos lielu pēdu bija atstājis vilks. Par
mazuļiem P.Strautiņš piezvanīja V.Skujam.
Kad klajumā ieradās zoologs, viņš atrada divus dzīvus mazuļus, tie bija apmēram astoņas deviņas dienas veci, acis tiem vēl nebija atvērušās. "Viņi bija ļoti netipiskā atklātā vietā. Starp krūmiem bija sauss pleķītis," stāsta V.Skuja. Vecāki, visticamāk, no vilka zobiem bija gājuši bojā tepat. "Šeit bija skaidrs, ka vilks bija riktīgi ālējies, sviedis jenotsuņus pa gaisu. Vecāku vilna atradās krūmos man vidukļa augstumā," atceras V.Skuja. Vēl dzīvajai mazajai Cukurdukša māsai viens vilka ilknis bija trāpījis vēderā, arī galva pie auss bija sakosta. Mazajai diemžēl gūtie savainojumi izrādījās nāvējoši. Izdzīvoja vien brālītis.
Rotaļīgs un tīrīgs
Cukurdukša pirmajās nedēļās V.Skuja to ik pēc trijām četrām stundām
barojis ar pudelīti un piena maisījumu. Tagad tas ēd arī nedaudz
gaļas, biezpiena un reizēm kādu banāna gabaliņu. No trīs nedēļu
vecuma Cukurduksis dabiskās vajadzības kārto īpaši ierīkotā vietā.
Arī dabā jenotsuņi ir tīrīgi - pie saviem alu labirintiem ārpusē
ierīko speciālas tualetes.
"No mēneša vecuma viņš sāka saskatīt atšķirību starp mani un citiem cilvēkiem. Tad viņš vispār bija ļoti aizdomīgs. Guļ mierīgi uz kājslauķīša, kāds ienāk pa durvīm, un viņš uzreiz - čiks - apakšā," saka V.Skuja. Līdzīgi mazuļi uzvedas arī dabā - līdzko rodas mazākās aizdomas, tā uzreiz metas alā.
Daudz laika Cukurduksis pavada rotaļājoties gan ar cilvēkiem, gan arī ar rotaļu lāci. Arī tikšanās laikā Cukurduksis uz brīdi palien zem vilka ādas, kas uzmesta uz brieža ragiem, pluina vilka asti un mētā ķepas. Kad cilvēki pamet telpu, Cukurduksis sauc atpakaļ - atskan sērīgi saucieni no istabas. Jenotsuņiem var piedzimt pat desmit mazuļu, tādēļ no mazotnes tie ir ļoti sabiedriski. Mazulim arī patīkot visi skapji, jo jenotsuns pēc savas būtības ir alu dzīvnieks, kurš dabā ložņā zem izgāztiem celmiem. Tiesa, kad jenotsuns satraucas, tā anālie dziedzeri izdala smirdīga šķidruma pilienus.
Kad Cukurduksis pieaugs, iecerēts, ka viņš dzīvos pie mājas ārā voljērā. "Pieļauju, ka dzīve mājās tam nebūtu atbilstoša. Jenotsuņi dabā, kad sasniedz apmēram četru mēnešu vecumu, uzsāk patstāvīgu dzīvi," stāsta V.Skuja.
Pētīs, kā saož olas
"Latvijas faunā, kad vietējiem plēsējiem klāt nāca jenotsuņi, radās
papildu spiediens uz upuru populācijām, piemēram, ūdensputniem,
vistveidīgajiem putniem. Taču, cik liels ir spiediens, neviens nav
pētījis," viņš norāda. Protams, tādās vietās kā, piemēram, Engures
ezerā, kur ir ļoti liels putnu koncentrācijas blīvums, atliek vien
ierasties jenotsunim, lai neilgā laikā visa sala būtu izēsta. "Taču
jenotsuns atškirībā no lapsas aktīvi nemedī - ļepato, skatās
apkārt, ierauga, apēd," apgalvo V.Skuja.
Viena no pētījuma iecerēm - varētu jenotsunim speciāli modelēt situācijas - izvietot putnu olas un pētīt, kā viņš tās atrod. "Līdzīgi kā suņus māca uz asinspēdām, es gribu redzēt, kā viņš un cik bieži aiziet olām garām un kad viņš tās atrod. Respektīvi, cik ir tendēts uz smaržu," stāsta V.Skuja. Jau tagad sākušies pirmie Cukurdukša pētījumi - jau mazam esot, zoologs viņam nošķinis mazu spalvas kušķīti paraugam. Tas palīdzēs vilku barības pētījumos - varēs precīzi noteikt, vai vilks ēdis jenotsuni vai tā mazuli. "Mazuļu vilna, kas ir atšķirīga no pieaugušo vilnas, vilku barības pētījumos parasti paliek kā kaut kas neatpazīts," saka V.Skuja.
Valsts meža dienesta medību daļas vadītāja vietnieks Jānis Ozoliņš atzīst, ka jenotsuņi tiešām Latvijā ir salīdzinoši maz pētīti. "Ļoti interesanti varētu būt jenotsuņu maņu pētījumi, kurus Vilnis iecerējis. Interesanti varētu būt arī jenotsuņu saziņas signālu pētīšana," viņš norāda.
***
Jenotsuņi dabā
* 2008.gadā Latvijā uzskaitīti apmēram 22 000 jenotsuņu. Pēdējo
gadu laikā to skaits ir audzis.
* Jenotsuņu dzimtene ir Krievijas un Ķīnas robežas apkaime - Mandžūrijas taiga un Amūras baseins. 1940.gadu otrā pusē no Baltkrievijas un Krievijas Latvijas Austrumu daļā tika atvesti jenotsuņi, kuriem bija jāsavairojas, lai veidotu ienesīgu kažokādu rūpalu.
* Latvijas klimats jenotsuņiem nav ļoti piemērots, jo kažoks ir ļoti biezs un garspalvains. Tas ir piemērots ziemošanai Tālajos Austrumos klinšu spraugās.
* Atšķirībā no citiem suņu dzimtas dzīvniekiem - suņiem, vilkiem un lapsām - jenotsuņi dodas ziemas snaudā. Tāpat arī tie atšķiras ar to, ka salīdzinoši lielu barības daļu jenotsuņiem veido augu valsts produkti, piemēram, vasaras otrā pusē tie barojas pārsvarā ar ogām.
* Galvenie ienaidnieki - vilki, lūši un mājas suņi.
* Jenotsuns nav jenots. Jenotsuņi pieder suņu dzimtai, savukārt jenoti - jenotu dzimtai, un tie dzīvo Kanādā.