Ne par velti Daugavpils universitātē ir izveidojusies viena no spēcīgākajām un straujāk augošajām vaboļu skolām Latvijā, kas ir pamanīta arī pasaules mērogā. No 7. līdz 10.janvārim DU Sistemātiskās bioloģijas institūta (SBI) karabidologu (skrejvaboļu pētnieku) grupa, pateicoties LZA piešķirtajiem līdzekļiem zinātniskās sadarbības veicināšanai, veica pētījumus Cīrihes universitātes vaboļu kolekcijā. No šīs kolekcijas padziļinātai izpētei Daugavpilī ir atvesti divi unikāli vaboļu sugu tipi: Notiophilus ovatus un Omophron horni.
Uzskatīja par zudušu
"Cīrihes universitātē ir ļoti lielas vaboļu kolekcijas, ko savulaik vākuši tādi izcili zinātnieki kā profesors Bodemeijers, taču viņiem tagad nav sava vaboļu pētnieka, tāpēc universitāte bija ieinteresēta, lai mēs atbraucam un pastrādājam," aizrautīgi stāsta A.Barševskis, pirmais vaboļu pētnieks Latvijā, kas ievēlēts par LZA korespondētājlocekli. Zinātnisko pētījumu rezultātā Cīrihes universitāte ieguva revīzijā precizētus savas kolekcijas materiālus, bet Daugavpils zinātnieki - daudz jauna materiāla zinātniskām publikācijām, tai skaitā entomoloģijas zinātnē nozīmīgas lietas.
Viens no šiem atradumiem ir Notiophilus ovatus - vabole, kas 1913.gadā noķerta kaut kur Turkmēnijā, aprakstīta un vairāk nekur arī nav tikusi atrasta. Agrāk uzskatīja, ka šis tips ir nozaudēts, tāpēc sugas statuss gandrīz simts gadus bija neskaidrs. Taču izrādījās, ka šīs sugas tips, zinātnieku aizmirsts, mierīgi glabājās Cīrihes universitātes fondos. Arī otra vabole, kas nāk no Āfrikas, Kamerūnas, Omophron horni, kā domā A.Barševskis, acīmredzot ir aizmirsts kādas sugas nosaukums, jo šīs vaboļu sugas apraksts nav zināms, taču šāds tips Cīrihes universitātes kolekcijā ir saglabājies. Ar cīrihiešu piekrišanu šie abi unikālie tipi un vēl daži citi paraugi tagad atvesti uz Daugavpils universitāti padziļinātai izpētei.
"Zinātnē gadās visādi, arī tā, ka nepaspēj aprakstīt, varbūt pētnieks bija vecs, sirms profesors savos pēdējos mūža gados, varbūt apraksts tika iesniegts kādam zinātniskam žurnālam, bet nozaudēts," saka A.Barševskis. Tips ir iezīmēts, bet reāli sugas ar šādu aprakstu nav. Ulda Valaiņa doktora darbam tas ir milzīgs atradums. Tās būs divas pasaules mēroga publikācijas entomoloģijas jomā, kurās tiks atrisināts divu sugu statuss, stāsta profesors: "Mani sāpina dažu politiķu runas, ka Latvijā ir vajadzīga tikai tāda zinātne, kas uzreiz dod ieguldījumu ražošanā. Varbūt šāds vaboļu atklājums Latvijas ekonomikai nedos piecus latus klāt, bet tas popularizēs Latvijas zinātni, Latvijas un Daugavpils vārds tiks nests pasaulē." Savukārt abi eksemplāri tagad tiek rūpīgi pētīti, lai vēlāk, jau ar pasaules slavu, atgrieztos atpakaļ Cīrihes universitātes kolekcijās.