Zirnekļi parādē
Vara Baņģiera dārzs atrodas Laucienas visaugstākajā vietā un nosacīti
sadalīts trīs daļās. Parādes dārzā ir vairāk nekā 100 dažādu šķirņu
dienliliju. Tas ir tikai aptuvens skaits, jo kolekcija mainās. "Tagad
nav laika skaitīt. Ar grāmatvedību nodarbošos ziemā," saka dārznieks.
Ar dienliliju audzēšanu Varis nodarbojas jau piekto gadu. Dārzā var
apskatīt gan vecas un pazīstamas šķirnes, gan arī no jauna izlolotas.
Dienliliju selekcija tik straujos soļos iet uz priekšu, ka spēj tik
jaunumiem un modei sekot! Puķes ir ar kruzuļainām un gludām ziedlapām,
trijstūrveida un pildītiem ziediem, dienlilijas var būt arī mazliet
krāsainas, bet jo īpaši skaisti ir to pasteļtoņi. Dažas no tām ir
zirnekļveida — zieda šaurās ziedlapas ir izlocītas un atgādina milzīgu
spilgtu zirnekli. Krūmi veidojas lieli, un parādes dārzā tie ir
sastādīti ik pa metram, lai zālājā veidotu krāsainas joslas. "Pavasarī
vienreiz Kemiru uzberu, un viss," uz jautājumu par papildmēslojumu saka
dārznieks, citu nekādu gudrību audzēšanā neesot.
Sliņķu puķe
"Kāpēc dienlilijas? Nu tāpēc, ka tās nemaz tik daudziem dārzos nav! Ir
jau apstādījumos visiem zināmās necilās dienziedes sīkiem, smaržīgiem
ziediņiem. Tās ar jaunajām šķirnēm var salīdzināt gluži tāpat kā zapiņu
ar mersedesu," pajoko Varis.
Gluži par "sliņķu puķi" selekcionārs dienliliju nesauc, bet tā tomēr
esot vienkārši audzējama. "Izturīgas pret kaitēkļiem un slimībām. Ar
dienlilijām nav jāauklējas, tā ir ideāla puķe mūsdienu aizņemta cilvēka
dārzā," rezumē puķu kopējs. Dienlilijām patīk saule, vēl varētu stādīt
pusēnā, bet ēnā tās var arī neuzziedēt. "Vāzē var likt, pumpuri
izplaukst. Dārzā stāda kompozīcijās ar citām puķēm. Ja krūms neizplešas
par daudz, tad vienā vietā dienlilija var augt pat desmit gadus,
ziedēšanas krāšņumu tas neiespaido. Pirmajā gadā pēc pārstādīšanas
zieds vairs nav tik liels, un krokojums uzreiz neparādās," stāsta
dārznieks.
Pārdošanas dobes veido citu dārza zonu zemākajā stūrī. Tur mīt Vara paša veidotās dienlilijas.
Skaistums dažādībā
Dārza vidū, kur agrāk bijis liels šķūnis, tagad ceriņu puduris un
pīlādzis. Krūmi nosedz vecos pamatus. "Daiļdārzniekiem būtu ko brāķēt,"
par dārza privāto zonu saka Varis, "tomēr man netīk ainavu arhitektu
vienādi perfektie dārzi. Tāpat kā ar dienlilijām, arī ar rozēm
saimnieks necimperlējas. "Ja negrib augt, ja izsalst, meklēju citu
šķirni," viņš ir kategorisks. V.Baņģieris neatzīst kultūras, ar kurām
daudz jānoņemas. Vara dārzā ir Veltas Riekstas selekcionētās parka
rozes. Tās zied divas reizes vasarā — pirmo reizi saplaukst ap Jāņiem,
bet augustā sāk ziedēt otro reizi. "Visām nosaukumus nezinu, Lidija
Freimane ir tā pazīstamākā." Kad Laucienā reiz bija mīnus 30 grādi, tad
Latvijas rozēm nebija nekādas vainas, bet angļu parka rozes apsalušas.
Dārzs ir kalna galā — 110 metrus virs jūras līmeņa tāpēc ap sētu tiek
veidots dzīvžogs, lai aptur vēju un sniegu. Taču dzīvžogs ir neparasts
— tajā katrs koks savādāks, iznāk savdabīga krāšņumkoku kolekcija. "Gar
robežu skatījos pēc augstuma, ko stādīt. Lai ir raibi! Tur ir gan
ķirsis, gan krūmi, gan etiķkoks, gan veigela, gan zilene, gan vītols,
gan parūkkoks, gan ābelīte ar paradīzes ābolīšiem," skaita Varis. Viens
kociņš stādīts jaunākajam mazdēlam, bet vecākajam dārza stūrī aug
ozoliņš, ko vecāmamma no zīles izdīgušu atnesa. Starp robežas kociņiem
aug savdabīga papele, kurai jaunie dzinumi ir kantaini un lapas ovālas:
"Neskrien augumā, pavisam cita šķirne nekā padomju laikā stādītās, ko
tagad visi zāģē nost." Arī eglīšu rinda dzīvžogā ir no dažādu šķirņu
kociņiem, un ļoti interesanti ir mazo eglīšu čiekuriņi. To šogad ir
daudz — varbūt būs barga ziema…
Dārzā palikušas dažas veco saimnieku ābeles un milzīgi saldo ķiršu
koki. "Grūti klāt tikt. Tie mūsu pusē pa mežiem savvaļā arī aug." Tuvāk
pie mājas ir krāšņa puķu dobe — tā esot sievas, bet Varis sarunu velk
tik par dienlilijām.