Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +7 °C
Viegls lietus
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija

Dievišķas un pasaulīgas lietas Svētajā Krēslā

To vērtība nav izmērojama, tādēļ tās pieder visiem cilvēkiem! - tā par Vatikānu kā arhitektūras šedevru un tajā glabātajām mākslas vērtībām reiz teicis pāvests Jānis Pāvils II. Tas ir viens no iemesliem, kālab Vatikāns visos laikos bijis īpaši iecienīts tūristu mērķis. Arī tādu tūristu, kam par baznīcas lietām maz kas zināms. Piemēram, Svētā Pētera baziliku, kam pirms trim gadiem atzīmēja 500.jubileju, vien dienā apmeklē 20-30 tūkstoši cilvēku, taču baznīcas svētkos - pat 70 tūkstoši. Tādēļ ziedojumos Vatikāns katru gadu iegūst ap 85 miljoniem eiro.

Gandrīz tikpat iecienītas ir arī Siksta kapella ar brīnišķīgo Mikelandželo fresku Pastarā tiesa, Rafaēla darbu kolekcija, etrusku muzejs, ēģiptiešu muzejs, Pija un Klementa muzejs, Ģeogrāfisko karšu galerija, Gobelēnu galerija, Vatikāna dārzi, kas aizņem trešo daļu valsts teritorijas, un citi tūristu objekti.

Pēdējā monarhija

Līdz XIV gadsimtam par Vatikānu dēvēja tikai kādu pakalnu Tibras upes labajā krastā, bet pāvestu rezidence bija iekārtota Laterāna pilī Romā. Romas impērijas laikā uz šī pakalna atradās imperatora Nerona cirks, kurā neskaitāmiem kristiešu un jūdu mocekļiem izpildīja nāvessodu. Uz ziemeļiem no asinīm slacītās vietas atradās neliela kapsēta, kurā, domājams, apbedīts apustulis Pēteris. Nedaudz vēlāk apustulim par godu kapsētā izveidoja speciālu piemiņas vietu, savukārt IV gadsimtā imperators Konstantīns uz viņa atdusas vietas pavēlēja uzbūvēt dievnamu un nosaukt to Pētera vārdā. Tad arī Vatikāns kļuva par galveno svētceļnieku kopā sanākšanas vietu, kur godināt Pētera piemiņu.

Kad dievnams bija pabeigts, uz pakalna uzcēla vēl citas sakrālās celtnes. Turklāt IX gadsimta vidū ap šo svētceļnieku iecienīto vietu uzbūvēja augstu nocietinājuma mūri, kas pakalnu norobežoja no ārpasaules (Romas). Mūris gan ne pilnībā, taču saglabājies līdz mūsdienām.

Tas Vatikāns, kādu mēs to zinām šodien, sāka veidoties pirms 500 gadiem, kad pāvestu rezidence, Romas kūrija un līdz ar to katoļu baznīcas centrs tika pārcelts uz nelielo pakalnu Tibras upes krastā. Tai laikā radās grandiozi būvniecības plāni šīs vietas iekārtošanai katoļu baznīcas vajadzībām, ko izdevās realizēt tikai daļēji. Būvdarbi pie Svētā Pētera bazilikas, kāda tā ir šodien, sākās 1506.gadā un ilga aptuveni 150 gadus līdz celtnes pilnīgai pabeigšanai. Īsi pēc tam bazilikas priekšā tika izveidots arī Pētera laukums, kas savu izskatu saglabājis līdz mūsdienām.

Tas būtu pavisam neliels ieskats pasaulē mazākās valsts vēsturē. Vēl atliek piebilst, ka Vatikānā oficiālā valsts valoda ir latīņu valoda un visi trīs varas veidi - tiesu, likumdošanas un izpildvara - pēc Vatikāna Valsts pamatlikuma pieder Romas pāvestam. Tādējādi vismazākā valsts ir Eiropas pēdējā absolūtā monarhija.

Sakrālais un laicīgais

Lai arī lielākajai daļai ceļotāju Vatikāns saistās tikai ar garīgām lietām, pārpasaulīgais neliek šķēršļus arī laicīgām vai mūsdienīgām dzīves norisēm. Runājot par tikumiem un to ievērošanu, jāmin kāds neparasts fakts, ka 2007.gadā Vatikāns definējis desmit baušļus autovadītājiem! Tā nu ir lieta, kas šķitīs aktuāla ikvienam, kam pieder personīgā automašīna.

Ir vēl vairākas citas laicīgās dzīves jomas, kurās Vatikānu par izņēmumu nu nekādi nenosauksi. Šai valstī darbojas sava banka jeb IOR institūts, ko 1942.gadā nodibināja pāvests Pijs XII, tagad vada menedžeris un baņķieris Andželo Kaloja, bet uzrauga īpaša kardinālu komisija, kā arī pasts Poste Vaticane, kura nelielā nodaļa parasti ir tūristu pārpilna. Jāpiebilst, Vatikāna pastmarkas ir ļoti iecienītas filatēlistu aprindās. Uzlīmējot šo pastmarku uz aploksnes vai skatu kartītes, sūtījumu droši var iemest pastkastītē, un adresātu tā sasniegs. Vatikāna pastmarku vērtība pielīdzināta Itālijas pastmarkām. Arī masu mediju joma Vatikānā pārstāvēta pietiekami - te ir savs radio, televīzija Centro Televisio Vaticano un preses izdevums, ko izdod L"Osservatore Romano. Nedaudz komiski, bet gadumijā Vatikāns pasauli pārsteidza ar neparastu kalendāru, kurā publicētas 12, tātad katram gada mēnesim sava, melnbaltas jaunu, simpātisku katoļu garīdznieku fotogrāfijas uz šīs valsts ainavu fona.

Lai gan Vatikāns nav Eiropas Savienības dalībvalsts, tā naudas vienība ir eiro, turklāt šai valstij ir pašai savas monētas. Kopumā apgrozībā izlaistas trīs Vatikāna monētu sērijas. Uz pirmās sērijas monētām, kas izdotas laikā no 2002. līdz 2005.gadam, attēlots Viņa Svētības Jāņa Pāvila II attēls. Uz otrās sērijas monētām, ko sāka izdot 2005.gadā, attēlots kambarsulaiņa, Vatikāna valsts pagaidu vadītāja, ģerbonis, kas atrodas uz Apustuliskā Kambara emblēmas monētas centrā. Attēla augšdaļā, veidojot pusloka formu, ierakstīti vārdi Sede Vacante. Savukārt monētas izdošanas gads turpat pie minētajiem vārdiem norādīts romiešu cipariem. Monētas apakšdaļā arī pusloka veidā rakstīti vārdi - Citta del Vaticano. Bet trešo Vatikāna naudas sēriju izlaida 2006.gadā. Uz monētas attēlots Viņa Svētības pāvesta Benedikta XVI portrets ar uzrakstu Citta del Vaticano un gadaskaitli.

Vēl šai pundurvalstij ir nacionālā futbola komanda. Taču, tā kā Vatikānā nav ierīkots FIFA normām atbilstošs futbola laukums, tā nevar būt federācijas dalībvalsts.

Vatikāna veikali

Ikviens varētu uzskaitīt vai visus Vatikāna arhitektūras šedevrus, bet ievērojami mazāk būs cilvēku, kuri zina, kā šīs valsts pavalstniekiem rit ikdienas dzīve. Piemēram, saimnieciskās reklāmas te aizliegtas, izņemot uz transporta līdzekļiem izvietotās. Vatikāna Valsts kasi piepilda ne tikai tūristu ziedotā nauda, bet arī ieņēmumi no vienīgā lielveikala, apģērbu veikala, aptiekas un degvielas uzpildes stacijas. Tieši tā - degvielas uzpildes stacijas, jo Vatikānā ir aptuveni 50 ielas bez neviena luksofora, no kurām divas, Via del Pellegrino un Via di Belvedere, ir galvenās ielas.

Vēl Vatikānā atrodas helikopteru nolaišanās laukums un pat dzelzceļa stacija ar sliedēm 200 m garumā. Tā tikusi izmantota vien divas reizes - 1979. un 2002.gadā, savukārt kopš 2003.gada stacijas ēkā ir neliels iepirkšanās centrs. Liela daļa no ieņēmumiem aiziet sakrālo ēku uzturēšanai un remontam.

Diemžēl daudzi tūristi savus niķus neaizmirst pat, atrodoties bazilikā. Visizplatītākais no tiem ir košļājamās gumijas pielipināšana visneparastākajās vietās, tā pamatīgi bojājot marmora plāksnes vai skulptūras. Lai bazilikā uzturētu kārtību un rūpētos par tīrību, izveidota īpaša instance Fabbrica di San Pietro. Viņi dara, ko spēj.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Interesanti

Vairāk Interesanti


Receptes

Vairāk Receptes


Dzīvnieki

Vairāk Dzīvnieki


Notikumi

Vairāk Notikumi


Cits

Vairāk Cits


Tehnoloģijas

Vairāk Tehnoloģijas


Zirnis joko

Vairāk Zirnis joko