Dimanti, šokolāde, muzeji un mūku brūvēts alus
Piektdiena
9.00. Dodieties uz vecpilsētu (Oude Stad), kur nonāksiet pie statujas ar jaunekli, kas cenšas aizmest kādam nocirstu plaukstu. Leģenda stāsta, ka šajā vietā reiz dzīvojis milzis, kurš ar savu roku atgrūdis ostai tuvojošos kuģus. Tā tas ildzis līdz brīdim, kad milža roku (ant) nocirtis kāds drosmīgs jauneklis un iemetis (werpen) to ostā, kas tagad ir otra lielākā Eiropā.
10.30. Izmetiet līkumu pa centrālo laukumu Grote Markt, lai izpētītu tā dēvētajā Flandrijas zelta laikmetā tapušās ģilžu mājas! Pilsētas rātsnamā saskatāms gan gotiskais, gan renesanses stils.
11.30. Nogaršojiet kādu no pilsētas slavenajiem aliem! Zinātāji lūkojas pēc logo, kurā ir attēlota baznīca vai vitrāžas. Tas nozīmē, ka šis ir Trappist alus, ko brūvē vietējie mūki.
12.00. Pusdienu laiks. Nogaršojiet vietējos jūras gliemjus ar frī kartupeļiem! Labs ir beļģu un franču restorāns Rooden Hoed vecpilsētā. Roodenhoed.be.
13.30. Aizejiet līdz Mūsu Mātes katedrālei (Onze Lieve Vrouwekathedraal)! Tā uzbūvēta jau 1351.gadā un ar savu 120 metru augstumu dominē vecpilsētas panorāmā. Apskatiet četras altārgleznas, ko radījis Pīters Pauels Rubenss pēc tam, kad protestanti iznīcināja pilsētas viduslaiku mākslas darbus. Marijas debessbraukšanas skatā atainotā sieviete sarkanajā tērpā ir veltījums gleznotāja sievas piemiņai — pilsētu bija pārņēmis mēris, taču viņa nolēma palikt pilsētā, kamēr vīrs pabeigs baznīcas pasūtījumu.
15.30. Antverpene ir slavena ar savu šokolādi, un, lai pievilinātu klientus, saldumu tirgotavas sacenšas, kā nu māk. Nebūs pārsteigums ieraudzīt dažādas no šokolādes darinātas figūras, pārsvarā zvērus. Ir redzēts pat šokolādes auto reālā izmērā.
Ja būsiet pacietīgi, vecpilsētā atradīsiet durvis, kas no ārpuses atgādina garāžu. Nospiediet durvju zvana pogu, un tūlīt pat arī nokļūsiet Burie šokolādes fabrikā, kur vīrietis demonstrē savu prasmi apstrādāt kakao pupiņas. Turpat ir arī suvenīru veikals, kas pilns ar kārdinošiem saldumiem.
18.00. Nobaudiet izslavēto zirga steiku restorānā De Peerdestal. Ja šādi gastronomiski piedzīvojumi neinteresē, var izvēlēties arī kaut ko piezemētāku. Depeerdestal.be.
Sestdiena
9.00. Flāmu baroka gleznotājs Pīters Pauels Rubenss (1577—1640) ir gluži vai Antverpenes sinonīms, jo te viņš pavadīja radošo mūžu. Apskatiet Rubenshuis — rūpīgi restaurētu mākslas ģēnija māju, kurā tagad glabājas dažas no viņa gleznām.
10.30. Mākslas muzejā apskatāms vairāk nekā tūkstoš klasisko gleznotāju darbu, ieskaitot arī flāmu primitīvistus. Tiešu tur var iepazīt plašāko Rubensa darbu kolekciju. Muzejā glabājas vairāk nekā 1500 moderno gleznotāju darbu.
12.00. Izstaigājiet vēsturisko Vlaeykensgang — mazu ieliņu tīklu, kas izveidojies jau XVI gadsimtā. Piestājiet Sir Anthony van Dyck restorānā, lai nogaršotu tradicionālu flāmu sautējumu waterzooi van staartvis, kas parasti tiek gatavots no zivīm, taču modernajā versijā var izvēlēties arī vistas gaļu. Siranthonyvandijck.be.
13.30. Turiet pa rokai savu kredītkarti, jo Antverpenes modes centrs blakus centrālajai stacijai ir īstā vieta, kur atrast jaunākos dizaineru izstrādājumus.
15.00. Antverpene nenoliedzami ir dimantu galvaspilsēta, jo caur to izplūst četras piektdaļas no visiem pasaulē iegūtajiem dārgakmeņiem. Šo biznesu galvenokārt pārvalda ortodoksālie ebreji, bet pats dimantu rajons lepni nes neoficiālo Ziemeļu Jeruzalemes vārdu.
18.00. Līdz šim jau vajadzētu just izsalkumu, lai nobaudītu zivju sautējumu bouillabaisse. Labs ir restorāns In de Schaduw van de Kathedraal (Handschoenmarkt 17-21; +03 232 40 14).
22.00. Noslēdziet vakaru naktsklubā Cafe d'Anders. Īpaši populārs eiropiešu galamērķis tas bija 80.gadu beigās, taču arī tagad piedāvā labu mūziku un dejas līdz pat rīta gaismai.
Svētdiena
10.00. Pēc brokastīm dodieties un Antverpenes zoodārzu ar 5000 dzīvniekiem un 1856.gadā tapušu ēģiptiešu templi. Zooantwerpen.be.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.