Viņš ir kārtīgs darba suns, kura galvenie pienākumi ir saimnieka mājas un ģimenes sargāšana, bet, kas ir vienkārši lieliski, - līdzsvarotais suns nekad nav agresīvs, viņš bezgalīgi mīl bērnus un ir neizsakāmi uzticīgs saviem mīļajiem. Ko vairāk gaidīt no mīļotā četrkājaiņa mūsu nemierīgajā, straujajā un stresa pilnajā laikā?
Pils sargs
Hofavarta dzimtene ir Vācija, tieši tur šķirne hronikās minēta jau XIII gs. Tautā hofavarti bija iesaukti par pils sargiem (no hova - sēta, pils, wart - sargs). XIX gs beigās hofavartu skaits sāka dramatiski samazināties. No izzušanas tos paglāba tēvs un dēls - Bertrams un Kurts Kenigi. Viņi ilgu gadu laikā vāca kopā palikušos hofavartus un nodarbojās ar ciltsdarbu, galveno vērību veltījot ne tik daudz suņu izskatam, kā stabila temperamenta, intelekta, veselības un lielo darba spēju saglabāšanai. 1922.gada aprīlī Kurta Keniga oficiāli reģistrētajā hofavartu audzētavā piedzima pirmie četri šīs šķirnes kucēni.
Pašlaik hofavarti daudzās pasaules valstīs popularitātes ziņā suņu šķirņu vidū ir pirmajā desmitniekā. Uzticami draugi, lieliski sava saimnieka mājas un mantības sargi - krāšņie un dzīvespriecīgie optimisti patiks ikvienam, kas mīl suņus, taču - neriskējiet tādu uzreiz iegādāties sev. Pirmkārt, hofavarta saimniekam jārēķinās ar to, ka ik dienu visu suņa mūžu būs jāveic aptuveni divas stundas garas pastaigas kopā ar viņi. Taču ar to vien būs par maz. Ja vēlaties ar hofavartu nodibināt lieliskas attiecības, suns būs pacietīgi, delikāti un stingri jādresē. Saimniekam jākļūst arī par aizrautīgu sava mīluļa rotaļbiedru. Ja hofavartu iegādāsies kāds lauku māju īpašnieks, viņam jārēķinās, ka ar skraidīšanu pa dārzu šim sunim būs par maz. Cēlajam dzīvniekam ir nepieciešama nopietna slodze un garas spraigas pastaigas. Ne velti darbspējīgais, izturīgais, ar izcilu ožu apveltītais suns mūsdienās kalpo glābšanas dienestos kalnos un uz ūdens, meklē pa pēdām. Kāds kinologs precīzi pateicis: "Suns, kuram liegta iespēja savu spēku izlikt pastaigā un darbā, kļūst stulbs, viņš psihiski izdēd un kļūst nožēlojams." Jāzina, ka hofavarti ir suņi ar augstu intelektu, tāpēc tikai zema intelekta cilvēks varētu iedomāties hofavartu likt pie ķēdes vai turēt viņu mazā voljērā!
Kenzo un Dace
Dace Teibe ir aktīva un dzīvespriecīga jauniete. Kenzo un viņa - tas ir viens liels veselums. Pirms trim gadiem Dace izlasīja suņu šķirņu grāmatā par hofavartiem. Viņu piesaistīja tas, ka hofavarti ir darba suņi, kas piemēroti garām pastaigām, pārgājieniem un izbraucieniem. Dace aizraujas ar zirgu sportu, un svarīgi bija, lai četrkājainais draugs ar prieku viņai allaž visur dotos līdzi. Kenzo Dace iegādājās Polijā, samaksājot par kucēnu 800 eiro. Taču tagad viņa vairs neieteic suni iegādāties šajā valstī, jo daudzi cilvēki augstās cenas dēļ vairo hofavartus "pa labi un pa kreisi". Nebūs brīnums, ja par dārgu naudu iegādātajam kucēnam vēlāk parādīsies displāzija, un var gadīties, ka arī vizuāli pircējs nesaņems cerēto. "Jebkurš šķirnes suns jāpērk labā sertificētā audzētavā," uzsver Dace Teibe.
Kenzo ir viņas labākais draugs, taču Dace labi zina, ka sunim vienmēr gribas ņemt virsroku. Tāpēc mīlestība un stingrība ir nešķiramas lietas. Kenzo labi saprotas ar zirgiem Jaunmārupes Lielceros. Viņam patīk mācīties suņu skolā, bet - ai, kā nepatīk izstāžu atmosfēra! "Tur viņš stāv kā nolēmēts," - tā Dace. Meitene smej, ka nevarot atstāt Kenzo pie mammas vai vecāsmātes, jo suns sapratis, ka tur viņš ir mīļbērniņš, kuram atļauts viss. Starp citu, Kenzo iemācījies spēlēt plaukstiņpolku un paklanīties, bet komandu "mirsti" viņš vēl mācās. Vispār viņš mācās un mācās. Viņam ļoti patīk mācīties.