Igors Čerņavskis smaida gluži kā bērns: "Abi mazliet esam
pabraukājuši pa pasauli, bet šovasar, atgriežoties no Portugāles,
priekšnamā ienākuši, apsēdāmies uz čemodāniem un laimīgi vienā
balsī teicām - cik labi, ka atkal esam mājās!"
Guļ kā vilciena kupejā
No ārpuses ēka, kurā dzīvo Igors ar sievu Ludmilu, ir parasta Hruščova laikā celta māja. Dzīvoklis atrodas 5.stāvā, un mājasmāte smejas - kāpnes ir viņas trenažieris. Iepriekšējie dzīvokļa iemītnieki par savu mītni īpaši nerūpējās, tāpēc miteklis atstāja drūmu, tumšu iespaidu. Sienas bijušas šķības, un remonta laikā to iztaisnošana prasījusi pamatīgu piepūli, bet, par laimi, tas ir tikai vienu reizi darāms darbs. Ludmila gaiši piemin tēvu, kurš pēc profesijas bija celtnieks un pirms astoņiem gadiem dzīvokļa iekārtošanā ielika daudz spēka, izdomas un darba. Rezultāts ir gluži vai neticams. Kaut arī dzīvojamā platība ir tikai 59 m2, dzīvoklis rada gaišas un plašas dzīvesvietas iespaidu. Plānojums ir vienkāršs - viesistaba, guļamistaba un Ludmilas dēla istaba. Tā gan tagad maz tiek izmantota, jo puisis dzīvo Maskavā. Igora dzīvesbiedre uzskata, ka jebkurā dzīvoklī galvenie "vaļi" ir tīrība, plašums un mājība. To ievērojot vienmēr gribēsies steigties uz mājām.
Ludmila saka: "Dzīvei nevajag daudz, mantas cilvēkus iegrožo. Es neciešu sekcijas un skapjus, kas aizņem daudz vietas un sašaurina platību. Viesistabā mums ir tikai dīvāns, mazs galdiņš un televizors, tāpēc tā izskatās pat plašāka, nekā ir patiesībā." No viesistabas izejam uz aizstiklota balkona, kas esot Igora "izsūtījuma vieta", - te viņš drīkst smēķēt. Ziemā, protams, sals kož kaulos, bet gada siltajā laikā dvēsele priecājas - aiz bērziem atrodas Baltezera kanāls, tālumā acis skata pašu Baltezeru. Šī dzīvokļa vienīgais trūkums - gluži blakus esošā dzelzceļa līnija. Ludmila neslēpj - kad garām iet smagsvarnieki, Jaungada eglītē šūpojas mantiņas, taču "māja stāv, kā stāvējusi". Igors smej: "Kaut arī ieliktie stiklaplasta logi mazliet slāpē skaņu, reizēm man liekas, ka guļam vilciena kupejā!" Tā, re, hruščovkas cēla - neizskatīgas, bet seismiski drošas!
Virtuvi plašāku padarīja, nojaucot tumšos un neērtos antresolus un izņemot durvis, to vietā ierīkojot arku. Tiesa gan, mājasmāte atzīstas, ka tagad vairs to nedarītu: "Ēdiena gatavošanas laikā dažādas smakas nonāk citās telpās, un tad man gribētos aizvērt durvis uz istabām."
Optiski telpas plašākas dara tapetes, kas visās istabās ir gaišos toņos, arī virtuvē, kas ieturēta pelēkzilos toņos, Ludmilas tēvs pirms astoņiem gadiem izvēlējās flīzes gaišā krāsā.
Astoņdesmit divi gaiļi
Acis saista gailīšu kolekcija. Dažādas, raibas, jocīgas un krāsainas šī putna statuetītes atrodas uz plauktiem virtuvē. Igors smejas: "Gailīši bija sievas aizraušanās. Viņa pati arī dzimusi Gaiļa gadā. Tagad ar gailīšu meklējumiem nodarbojas puse mana teātra kolēģu. Gailīšus mums dāvina, kā suvenīrus no dažādiem ceļojumiem vedam gan paši, gan mūsu draugi." Ludmila zina teikt, ka pašlaik viņas kolekcijā ir 82 dižmanīgā putna atveidojumi porcelānā, stiklā, keramikā, te gozējas pat Swarovski kristāla gailis. Kā ir ar putekļu tīrīšanu no tāda putnu lēruma? Saimniece saka - tā neesot problēma. Ir patīkami katru eksemplāru izcilāt un atcerēties, kas ar to saistīts. Igors ir praktiskāks: "Dažreiz no rīta pieceļos - diena pelēka, garastāvoklis tāpat -, dodos uz virtuvi vārīt kafiju, bet pretī raugās fifīgie radījumi. Pasmaidu - diena ir labi sākusies."
Vēl viens pluss
Ludmila un Igors min vēl dažus savas dzīvesvietas plusus. Netālu no mājas atrodas 6.tramvaja galapunkts, bet, kā zināms, tramvajs ir drošākais pārvietošanās veids. Ar to līdz teātrim var nokļūt pusstundas laikā. Igors ir makšķernieks. No mājas aktieris pārdesmit minūtēs nokļūst gan pie Juglas ezera, gan pie Baltezera. Taču galvenais - izdevies samainīt dzīvokļus arī dzīvesbiedru mātēm, un tagad viena dzīvo blakus kāpnēs, otra - blakus mājā. Kur vēl labāk, ja mīļie tepat līdzās!