Darbadienu Jūlija vada, pildot kādas kosmētiskas firmas projektu menedžeres pienākumus, bet viss brīvais laiks viņai aiziet kopā ar dēlu - sešus gadus veco Juriju - un mammu kopjot un lolojot savus mīluļus, tāpat kā skolas gados. Jūlija stāsta, ka viņu dzīvoklī vienmēr bijuši dzīvnieki, arī zivtiņas un putni. Pašlaik putnu nav, toties ir skinni - Latvijā nesen ievestās kailās jūras cūciņas.
Tomēr vislielākais prieks jaunajai sievietei ir par to, ka izdevies izveidot iemīļotās suņu šķirnes - papilonu audzētavu Magic Sunrise. Dzīvoklī atnācējus tagad sagaida pieci skanīgi zvaniņi - papiloni. Šos graciozos melnbaltos zīdainos sunīšus, kas cēlušies no pundurspanieliem, XVII gs. Francijas galmā dēvēja par tauriņiem (papillon - taurenis, franču val.). Sava mazā, skaistā auguma, komunikabilitātes un dzīvesprieka dēļ sunīšus ļoti iecienīja aristokrāti. Gadsimti seko cits citam, bet papiloni no modes tā īsti nekad nav izgājuši. Jūlija Pavlova aizgūtnēm stāsta, ka mūsu laikos sunīši īpaši iecienīti ASV un citur pasaulē, un pamazām to skaits vairojas arī Latvijā. Kādēļ gan ne? Skaistulīši ļoti mīl cilvēkus, viņiem ir stipra veselība, sunīšu kažoku nevajag frizēt un, lai cik dīvaini tas nebūtu, apmatojumam nelīp klāt netīrumi. Jūlija smej - lūk, tikko esot atnākuši no stundu garas pastaigas pa mežu, bet papiloni ir skaisti kā no skatloga izkāpuši!
Savu pirmo papilonu Jūlija atveda no Vācijas, otro - no Horvātijas. Latvijā dzimusi Jolka. Jūlijas sunīši piedalījušies izstādēs un guvuši augstāko atzinību. Protams, tas prasa gan laiku, gan līdzekļus, bet - ja sirdij prieks, tad pārējais viss - nieks! Jūlija priecājas, ka arī dēlēns Jurijs mīl mājdzīvniekus. Viņš pat piedalījies sunīšu dzemdībās, prot rūpēties par dzīvnieciņiem!
Ģimenes loceklim gadu vecajam eksota šķirnes runčukam Garfīldam lielā jezga ap papiloniem īsti nepatīk. Garfīldam būtu pa prātam, ja visa uzmanība tiktu veltīta vienīgi viņam. Taču runčuks netaisās kādam sūdzēties. Jūlija pārliecināta, ka ar mājdzīvniekiem jāsarunājas, jārotaļājas, tad viņi aug līdzsvaroti un labestīgi.
Samtainie begemotiņi
Īpašas jūras cūciņas ir skinni. Latvijā to vēl ir pavisam maz. Pedro no Čeļabinskas uz Rīgu ceļoja trīs dienas. Cūciņas liekas kā no pannas noņemtas tikai mazliet padzisušas kotletītes. Cūciņas mazliet līdzīgas samtainiem miniatūriem begemotiņiem, jo - kailas, viņām nav kažociņa. Jūlija jūsmo: "Mani sivēntiņi ir ļoti sakarīgi radījumi, nekož un labprāt uzturas cilvēku sabiedrībā. Cūciņas mazgāju ar bērnu šampūnu, pēc tam ieziežu ar bērnu eļļu."
Man klēpī ielec trīs mēnešus vecā papilonjaunkundze Jolka. Jūlija lūdz neglāstīt viņas galviņu, jo tad austiņas - papilonu lielākais krāšņums - var palikt noļukušas. Jolka jau ir izdodama tautās, bet Jūlija nesteidzas to darīt. Viņa uzskata, ka šie sunīši nederēs ģimenēm, kurās aug ļoti mazi bērni. Mazuļi var sunīti savainot, izmetot no rokām. Jūlijai ir daudz draugu pasaulē, un viņa zina, ka audzētavās pirms kucēnu pārdošanas vienmēr veic nopietnus testus, noskaidrojot, apstākļus, kādos dzīvnieciņš mitīs - cik mājās bērnu, kādā vecumā tie ir, cik bieži sunītim būs jāpaliek vienam.
Tā kā Garfīldam netiek gaidītā uzmanība, viņš uzlec uz akvārija. Stikla skapī peldošais samiņš, zelta zivtiņas, gupijas un citi spurainie viņam šķiet interesantāki par mums. Kustīgā bilde tiešām ir skaista.