Pašreizējā pagasta padomes priekšsēdētāja Ināra Mālniece šo soli slavē - lai arī darba te vēl daudz, teritorijai veikta pamatīga izpēte un sagatavots inženiertehniskais projekts, ko varēs izmantot potenciālie investori.
Agrākās armijas ēkas, padomjlaika tipveida nami, slejas senā, smaržīgā skujkoku mežā, kura šarmu nenoslēpj pat blīvais miglas vāks. Vidzemes pauguri un lejas dara ainavu bagātu, un apkārt valdošā dabas burvība sniegtu plašas iespējas aktīvās atpūtas cienītājiem. Pagasts te jau ieguldījis ievērojamus līdzekļus, un arī tagad saplānoti dažādi uzlabojumu darbi tuvākai un tālākai nākotnei.
Mārcienas pašvaldības ieguldījumi kara pilsētiņā
- 1995.gads - elektroapgādes sakārtošana (transformatori un skaitītāji katrā dzīvoklī) Ls 3500
- 1998.gads - agrākā irsnieku, tagad pagasta kultūras nama jumta renovācija Ls 15 000
- 2002.gads - virsnieku viesnīcas, tagad pirmsskolas iestādes un skolas ēdnīcas, datorklases atjaunošana
- Ls 86 300 ilgtermiņa kredīts;
- Katlu mājas renovācija uz koksnes kurināmo Ls 30 800 ilgtermiņa kredīts- 2003.gads - siltumtrases maiņa Ls 36 000 valsts investīcijas
- 2006.gads - Mārcienas pamatskolas (bijusī krievu vidusskola) logu un durvju maiņa
Ls 38 000 ilgtermiņa kredīts
Jāuzlabo vide
Šis nav vienīgais ReMiDo veikums - Liepājas Karostā labiekārtota zaļā zona, Kauņas agrākajā militārajā teritorijā ierīkots ielu apgaismojums, Valgā atjaunota inženierkomunikāciju sistēma, Paldiskos vienā no armijas dzīvojamajām mājām iekārtoti astoņi sociālie dzīvokļi, Gorzovā, Polijā, zemei sagatavots plānojums un formulēts piedāvājums investoriem.
Projekta galvenā partnera Mājokļu aģentūras Mājokļu attīstības departamenta direktora vietniece Iveta Puķīte stāsta, ka labo piemēru pieredzi var izmantot visas pēcpadomju valstu pašvaldības, kuras pārvalda agrākās armijas mītnes. Pieredze ar to aizpildīšanu, pārvietojot uz parasti attālajām vietām sociālā riska grupu iedzīvotājus, ir skumīgi līdzīga ne tikai Latvijā, atzīst I.Puķīte. Tāpēc galvenais uzdevums vispirms ir atveseļot sociālo vidi, likvidēt šī dzīvojamā fonda negatīvo pieredzi.
Projekta dalībnieces pašvaldības izveidojušas federāciju, kuras mērķis ir palīdzēt atdzīvināt bijušās militārās dzīvojamās teritorijas, kas patlaban stāv daļēji izdemolētas un piesārņotas. Arī Mārcienas pagasta pārstāves uzsver, ka galvenā enerģija te jāieliek sociālās vides atveseļošanā.
No vilciena uz dzīvokli
"Kopš aizgāja armija un bijušo apdzīvoto teritoriju 18 hektāru platībā nodeva pašvaldībai, no 1994.gada daļā māju sākās nemitīga iedzīvotāju plūsma no apkārtējiem pagastiem un citiem rajoniem brīvu dzīvokļu meklējumos," stāsta Mārcienas pagasta vadītāja. "Pienāca Rīgas vilciens, no tā ar visām paunām izkāpa vairākas ģimenes, devās uz kara pilsētiņu un ierīkojās kādā brīvajā dzīvoklī. Kad tas bija nodzīvots līdz pēdējam un sakrājies komunālo maksājumu parāds, viņi tādā pašā ceļā ar visām paunām pazuda." Caurbraucēji pret apkārtējām neapdzīvotajām mājām izturējās kā pret vietu, no kurienes jāpaņem viss, ko var paņemt, - grīdas un logu rāmji nokurināti, santehnika, radiatori un metāla daļas noņemtas.
L.Ozola teic: "Tā bija kļūda, ka ļāvām te apmesties jebkuram, jo brauca ne jau tie, kas grib strādāt un maksāt īri. Elektrības skaitītājus visos dzīvokļos ierīkojām tieši tāpēc, lai precīzi kontrolētu patēriņu."
Patlaban no desmit daudzdzīvokļu ēkām apdzīvotas trīs. Projekta gaitā viena ēka nojaukta, jo atjaunošana būtu neizdevīga. Apdzīvotajās mājās ir pieci privatizēti un 160 pašvaldības izīrēti dzīvokļi, kuru iemītnieki diez vai tos privatizēs, domā pagasta vadītāja. Daudzi iemītnieki vēl pirms kāda laika bijuši bezcerīgie parādnieki, bet tagad situācija mainās - visi kārtīgi maksājot īri Mārcienas komunālajam uzņēmumam. "Mēģinām cilvēkiem palīdzēt ne tikai ar sociālajiem pabalstiem, bet arī darba iespējām," skaidro I.Mālniece. Kopumā armijas bijusī teritorija ir ap 100 hektāriem, tajā ir labs mežs un grants iegulas, kuras nodotas izstrādei privātuzņēmējam.
Bērni virsnieku viesnīcā
Apdzīvotajām mājām ir slikti jumti, taču vienai maiņa jau ieplānota, stāsta I.Mālniece. "Pārējās ēkas būtu jārenovē. Šajā teritorijā varētu ierīkot atpūtas bāzi, jo daba ir ļoti skaista un aktīvās atpūtas iespējām bagāta," prāto pagasta galva. Madonas rajons apsver iespēju kādā no brīvajām mājām izveidot pansionātu, tas vēl tiek apspriests. "Esam ieinteresēti palielināt maksātspējīgu cilvēku skaitu, jo ikdienas izdevumi šo māju uzturēšanai ir pārāk lieli, piemēram, ūdensguves un attīrīšanas iekārtu uzturēšana un apkalpošana ir dārga, jo to jauda ir par lielu pašreizējam iedzīvotāju skaitam," skaidro I.Mālniece. "Mēs gan negribētu šajā teritorijā ierīkot sociālo māju, ko ieteica Madonas pašvaldība, jo tas atkal nozīmētu riska grupas ļaužu iepludināšanu. Vispirms jāatveseļo esošā vide."
Armija pagastam atstājusi skolas ēku un kultūras namu samērā labā stāvoklī, bet agrākā virsnieku viesnīca renovēta bērnudārzam. Tās trešais stāvs ir brīvs un sakārtots izmantošanai. Madonas rajona padome sagatavojusi informācijas brošūru potenciālajiem investoriem, kurā apkopotas ziņas par bijušo armijas teritoriju, ievietoti fotoattēli un Polijas Belastokas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes studentu gatavoti maketi tās attīstībai, stāsta rajona attīstības nodaļas speciālists Augusts Apinis.
Kopumā ReMiDo gaitā apzinātas 42 militārās teritorijas valsts, pašvaldību un privātīpašumos, izpētīti 190 bijušie padomju militārie dzīvojamie rajoni.
Projekts ReMiDo
- Mērķis - bijušo militāro dzīvojamo teritoriju atveseļošana
- Partneri Latvija, Igaunija, Lietuva, Zviedrija, Polija, Vācija
- Atjaunotas ēkas Liepājas Karostā, Kauņā, Valgā un Paldiskos Igaunijā, Goržovā Polijā
- Izpētītas un sagatavotas izmantošanai teritorijas Mārcienā un Liepā
- Apkopota informācija par bijušajām armijas pilsētiņām Baltijas valstīs
- Izdota rokasgrāmata bijušo militāro dzīvojamo teritoriju izmantošanai
Vairāk informācijas mājaslapā www.remido.lv