Kafejnīca/ēdnīca, kas atrodas vietā, kur reiz bija Ainava un Piena restorāns, saucas Ēlande (e-zeme?). Es paliktu pie tās pašas vecmodīgās Ainavas - terase virs kanāla un glītā ainava ir tās trumpis. Kā arī demokrātiskums - lai arī glezna ainava, ēdiens tur ir lēts un ieturēties šurp nāk galvenokārt Kronvalda parkam apkārtesošo biroju (ne vēstniecību) darbinieki.
Ēlandē joprojām ir kā 80.-90.gados. Skan latviešu estrādes mūzika, brašās apkalpotājas brīžiem tā kā nepacietīgas, tad atkal tā kā jautrā omā, pusdienas vienkāršas, treknas un lētas. Zupas virs 50 santīmiem, pamatēdieni zem diviem latiem, salāti (ar krietnu majonēzes devu) zem lata un saldēdieni (latviski gardumi - saldējuma kokteilis, debesmanna u.c.) aptuveni tikpat. Izvēlos vienīgo veģetāro otro - baklažānu sacepumu ar daudz par dāsnu tauku īpatsvaru, ko noskaloju ar tēju, ja nemaldos, par 30 santīmiem. Ja apmeklētājam padomā grādīgs našķis, labāk orientēties uz alu - vīnu izvēle ir draņķīga. Īsāk sakot, tāda vecmodīga latviešu ceļmalas/kanālmalas ēstuve. Ēlandes ierobežotais darbalaiks garantē, ka tur uzturas nevis kādi hedonisti, bet visai nevainīga publika - darbaļaudis un pa kādam pusdienlaika alus vai kafijas dzērējam.
Omulīgajam līcītim, pie kura spricējas strūklaka, vienā stūrī ūdenī šūpojas netīras putas un atkritumi - kāda plastmasas pudele, čipsu maisiņš, bet neviens jau neliek uz to skatīties, ne tā? Pretējā krastā ir ķīniešu namiņš, un pat no tā nesen nodzēstais rasu naida uzsauciens šo rāmo idilli necik nebija spējis saviļņot, pat ne tik, lai neļautu uzrakstam namiņu "rotāt" vismaz kādu mēnesi. Tā jau ir - idille bez disharmonijas nav iedomājama, tomēr tā nedominē. Šeit rullē bērni, pensionāri un pīlītes.