Vai jaunajā gadā esat nolēmusi sākt jaunu dzīvi?
Jā, man patīk jaunajā gadā dzīvi sākt no jauna. Šogad apņēmos mazāk tērēt naudu, mazāk ēst, dzert un vairāk vingrot, kustēties. Nekad nav par vēlu kaut ko sākt. Bet kustēties nav mans pašmērķis. Es negribu, lai pienāk laiks, ka nevaru piecelties, mugura stīva un knapi paiet var, lai točno vecums neatnāk. Ja nevar no krēsla piecelties, tad kaut kas jādara.
Pirmajā jaunā gada darbdienā biju nolēmusi, ka ņemšos un raušos, bet nogulēju līdz pulksten divpadsmitiem. Man svarīgi izgulēties. Un es sapratu, ka ir ideāli, ja ir tāds dzīvesveids kā man. Varu izgulēties un tad darīt. Ja nu kaut kas sarunāts, tad uz tikšanos gan aizeju. Bet, ja sarunāts pārāk agri, tad visa diena sabojāta. Staigāju kā dulla muša. Ja dzīvoju stresā, neesmu izgulējusies, tad nav arī dzīves kvalitātes.
Kas dullumu kliedē?
No rītiem man ir svarīga liela krūze kafijas ar pienu, tad varu sākt domāt. Aktīvais periods ir pa dienu, kamēr gaišs. Cenšos ēst tīru mantu. Lai nav desas un nezin kas, tāpēc gatavoju pati. Gatavošana ir svētku noskaņas radīšana. Labi zinu, ka nevar mājās, piemēram, cept pīrāgus. Tad ir jāēd un paliec resns. Taču ēdiena gatavošana ir viena no baudām. Nelaime, ka nevaru daudz ēst. Tāpēc saaicinu draugus, viņi visu apēd, un ir jauks vakars kompānijā.
Šogad vajadzētu pavingrot, nepārēsties, visu ar mēru. Kaloriju tabula man galvā ir, agrāk gāju pie Lolitas Neimanes, bet nevarēju visu pierakstīt, rēķināt. Esmu secinājusi, ka katram cilvēkam ir savs optimālais augums - tievāks vai resnāks - galvenais, lai labi jūties. Vēl es dzeru labu ūdeni, lietoju vitamīnus, zivju eļļu.
Zinu, ka braucat ar velosipēdu.
Jā, braucu. Bet tagad dzīvoju centrā, tāpēc dzīvesveids kļuvis mazkustīgāks. Ar velosipēdu braucu jau sen. Nesen atkal nopirku, jo iepriekšējo nozaga. Tagad tas stāv pagrabā. Bet arī ziemā dažkārt uzsēstos, ja nav slapjdraņķis vai daudz sniega. Taču, ja nu akurāt jābrauc, tad braucu jebkuros apstākļos. Gribētu, lai ir vairāk veloceliņu, jo braukt ar velosipēdu man patīk. Tas ir normāls sports, var izkustēties. Parasti manevrēju pa gājēju celiņiem, bet ceru pabraukāt pa Mežaparku. Uzskatu, ka būt pie dabas gan lietū, gan vējā ir veselīga dzīvesveida nosacījums. Tā var būt arī pastaiga gar jūru. Arī pa pilsētu cenšos staigāt kājām. Izņemot, ja kaut kur jābizo, jo, kā saka, kājas nav loterijā vinnētas - tad gan pabraucu kaut vienu pieturu.
Dažreiz aizeju uz baseinu. Agrāk gāju uz trenažieru zāli. Ar tiem uzkačā baigo būdu, un tad ar nav nekāda labuma. Saka-cilvēkam vajag darīt visu, bet ar mēru. Laba daudz nevajag! Ja par daudz laba, tad ir neveselīgi.
Kad jūtaties labi?
Spirgti jūtos, ja ir saulains, tad gribas skriet un darīt. Ja apmācies, viss ir pelēks un briesmīgs, tad neko negribas. Tumsa mani ietekmē, iedzen kapā. Tad aizdedzu sveces, lampas, lai ir spožs apgaismojums, un strādāju. Izšuju vai gleznoju. Štepseli izrauju ārpus Rīgas pie dabas. Tad ir laiks, kad nedomāju par ikdienu. Atgriežos Rīgā un - hop! - atkal ielecu ritmā. No jauna piedzimstu.
Kas jums nepieciešams tagad?
Ziemas periodā man nepieciešams solārijs. Citādi jūtos kā stādiņš pagrabā, nonīcis. Taču uz solāriju neeju bieži. Ja galva sakārtota, var rukāt tālāk. Sev saku - kāpēc nervozēt, piemēram, līdz nākamajam rēķinu nomaksas datumam? Tā var paiet viss mūžs. Sliktās emocijas izlādēju raudot, bet ne bieži. Vai lamājoties. Nedrīkst lamāties, bet pa reizei kāds vārds izsprāgst gan. Arī skaļa mūzika palīdz. Citreiz iedzeru nervu zāles un eju gulēt vai nedaru neko. Nākamajā rītā jau ir labāk, citādi traks var palikt.
Dažreiz sakārtoju vai pārkārtoju māju, stumdu arī mēbeles, tad iestājas miers. Tā ir tāda dzīves sākšana no gala. Elita Patmalniece parasti ir mierīga, bet, ja nu kaut kas galīgi neiet, tad zvanu draudzenei, pačīkstu. Emocijas nevaru paturēt sevī. Ja kādam pastāstu, tad kļūst vieglāk, saprotu, ka nav tik traki. Citreiz ir slikti, citreiz - labi, bet ar katru minūti var kas mainīties. Nav man tādas situācijas, ka baigie sūdi ir ilgi. Vienu dienu ir, kā ir, nākamajā dienā skrienu laimīga… Domu sakārtošanai man uzdāvināja Jura Rubeņa grāmatu par meditāciju. Pirms miega palasu, bet neesmu vēl izaugusi līdz meditācijai. Ja darītu visu ar mēru, tad nebūtu māksliniece. Man atsūtīja īsziņu, nolasīšu: "Tas nav iespējams," teica iemesls. "Tas ir neprāts," bilda pieredze. "Tas ir neiespējami," iesaucās lepnums. "Pamēģini!" nočukstēja sapnis."
***
Dodiet savam dakterim brīvdienu - jautājiet mums
Krūts un dzemdes kakla vēzis. Savlaicīga atklāšana
Šogad Latvijā sāk īstenot vēža savlaicīgas atklāšanas programmu. Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (VOAVA) izsūtīs vēstules sievietēm ar aicinājumu doties uz dzemdes kakla vēža un mamogrāfijas izmeklējumiem.
Uz jūsu jautājumiem par vēža cēloņiem, savlaicīgu diagnostiku un ārstēšanu atbildēs Rīgas Stradiņa universitātes Dzemdniecības un ginekoloģijas katedras docente Ieva Vīberga.
Interviju ar Ievu Vībergu lasiet sestdienas, 17.janvāra Dienā.
Jautājumus sūtiet: [email protected] vai Diena, Mūkusalas iela 41, Rīga LV - 1004, ar norādi Veselība