Ērce atņēma valodiņu

Es jau arī to vakcinēšanos atlieku no gada uz gadu. Rudenī šķiet, ka ziema gara, gan paspēs. Tad sākas gripas laiks, negribas riskēt, tad pavasara nogurums, līdz vasara atkal klāt un palieku bez potes. Mūsu lauku mājās it kā jau gluži ērces virsū neklūp, bet suns m'žīgi pa krūmiem kādu salasa, tā ka droši nav. Arī paļaujos uz to, ka imunoglobulīns glābs. Laikam tomēr jāsaņemas. Bet Anastasijai ziedot.lv naudiņu pārskaitīju. Vēl jau gan trūkst veseli 10 000. Jācer, ka šis raksts palīdzēs aktivizēt ziedotājus.

Visstulbākais šajā stāstā ir imunoglobulīna neinjicēšana. Daži it kā gudri dakteri vēl nesen TV lepni stāstīja, ka imunoglobulinu vispār vairs valsts neiepirks, ja kāds gribēs, varēs pirkt par savu naudu (bērniem laikam bija par brīvu). Neesot efektivitāte pierādīta. Murgi. Man šogad iekoda inficēta ērce, injicēja imunoglobulīnu, un esmu sveiks un vesels. Kādus vēl pierādījumus? Cik valstij izmaksās ar encefalītu saslimuša bērna ārstēšana un invalīda uzturēšana? Protams, ir jāvakcinējas, bet šogad bija lielas grūtības dabūt vakcīnas. Kinca no TV Panorāma stāvēja pie aukstumskapja klīnikā un lepni rādīja (ar patosu!) - šīs ir pēdējās imunoglobulīna ampulas. Varbūt Diena var izpētīt, kā varēja īstenoties šī murgainā ideja - atteikties no zālēm, kas ir vienīgais glābiņš, ja cilvēks nav vakcinējies.

Paldies, Anna, par šo rakstu! Visa dzīve ir cīņa par sevi, un mazajai Anastasijai jau pats sākums ir izvērties grūts un ciešanu pilns. Bet gan jau visi kopā varam bērnam palīdzēt atjaunot runas spējas. Būs labi!