Forests jeb Lazdiņu Dadzis meklē mājas, kur viņu nekārdinātu mājputni

Piekrītu, ka autore risina privātās problēmas laikrakstā. Tā jau ir kļuvusi par apnicīgu lietu- nepārtraukti komentāri, bildes par šīs ģimenes "ideālo dzīvi" gan Dienā, gan kādā žurnālā. Nudien smieklīgi. Laiks rimties, sāk kļūt apnicīgi. Vai tiešām Latvijā nav citu ģimeņu un citu aktualitāšu! Gribas daudzveidību. Par sunīti- nu nav jau vainīga ne patversme, ne sunītis- vairāk saimnieku neprasme un nepietiekošā spēja nest atbildību par tiem ko esi pieradinājis.

aizrakstīju. mēs gan esam tikušās - jūs rakstījāt par maniem suņiem. tomēr man ir skeptiski noskaņota par iespējām kādam palīdzēt, utt. bez tam, latvijā derētu "darīt lietas" arī mājās dzīvojošo dzīvnieku labā, jo ne visiem ir sapratne, kas tiem nepieciešams. neapgalvoju, ka es visu zinu, tomēr, pat nedaudz painteresējoties, ir iespējams ļoti ātri iepazīties ar daudz izglītojošu un noderīgu informāciju. atzīšana puse no atveseļošanās. :) Ilze - nav jau daudz ko saprast, bet es varu paskaidrot, ja nepieciešams. :)

Kurš tad izglītos sabiedrību, ja ne žurnālisti? Te pilnas malas , paņemiet bezsaimnieka dzīvniekus! Vispirms izstāstiet, kas vajadzīgs dzīvnieka turēšanai, cik tas maksā,Cik maksā vakcīnas, barība, vetārstu pakalpojumi, sterilizācija, iemidzināšana. Es domāju, ka tie kam ir laiks, ko veltīt mājas mīluļiem - pensionāri, to nemaznevar atļauties.

Esmu iepazinusies ar visiem komentāriem. Atmetu tos, kuros izpaužas latviešiem raksturīgais nīgrums un citam cita apriešana (piedodiet, par šo salīdzinājumu ar mums visiem labi zināmo cilvēka draugu) Augstu vērtēju Dusmu teikto, tajos jūtu zināšanas, prasmes un vēlēšanos kaut kā palīdzēt. Tikai - nemetīsim akmeni cita dārzā, nezinot lietas patiesos apstākļus. Un - ja kas, nerunāsim anonīmi. Es labprāt tiktos ar Dusmām, tādēļ rakstu savu e-adresi: [email protected]. Protams, ja vien vēlaties runāt , nevis kā daudzi komentāristi, rādīt dūri aiz stūra. Kopā mēs varētu daudz darīt lietas (pamesto un nežēlībā kritušo dzīvnieku) labā. Priecājos, ka Ievas raksts, kas bija atklāts un godīgs, rosinājis šādu diskusiju. Paldies par ierosinājumiem un pārdomām. Ar cieņu Tekla

es tevi nesaprotu

jā, riktīgi skābi. es pat nevaru iedomāties, kā šitādus gadījumus normāli iespējams atrisināt... nevar būt, ka vienīgā iespēja ir pierunāt braukt kaut kādu degpunktu! ;) jebkurā gadījumā - mēģināts nav zaudēts, uzraksti tieši tiem dzīvnieku aizstāvjiem, moš viņiem zināms, kas ar tādiem "saimniekiem" darāms. jo zināšana, bet nekā nedarīšana, patiesībā padara tevi līdzvainīgu šī suņa mocībām. tāpat kā pārējos cilvēkus apkārt. un tāda iesnieguma uzrakstīšana taču nemaz daudz laika neprasa, markas katrā narvesenā nopērkamas. :) spriežot pēc publicētajām ziņām, arvien biežāk visādi dzīvnieku mocītāji tiek sodīti, tā kā lēni, bet tomēr attīstās. ja nevēlies sūtīt vēstules, vismaz aizsūti meilu turpat patversme.lv lapā, neviens cits jau nezina ne adresi ne vainīgos... patversme.lv atrodama arī visa ar mājdzīvniekiem saistītā likumdošana. tur arī uzskaitīts, kam jābūt nodrošinātam turot suni pie ķēdes. starp citu, kas varētu attiekties tieši uz paša raksta autori - ar likumu noteikts, ka pat laukos sunim, kurš apdraud apkārtējos dzīvniekus, jābūt piesietam... <a

Policiju it kā daudz redzējuši vai lapiņas no policijas, Bija moments, kad 11 mutes, bet neviens nestrādāja, alkohola točka, sods par ūdens neuzskaitīšanu pāris tūkstoši, māja izlikta izsolei, bet jautrība tāpēc nepārtrūka, kazačoks, bērnus prom valsts aprūpē.

ja tev pieder suns, un viņš ir slims, tas ir jāarstē. ja tas netiek darīts, cilvēks atstāj suni bezpalīdzīgā stāvoklī un viņš drīz nomirs, jo nevarēs vispār paēst. diemžēl nespēšu precīzi nocitēt attiecīgos likumus, taču tādi patiešām pastāv un ir pielietojumi, nepieciešams tikai uzrakstīt iesniegumu. nevajag arī domāt, ka policija latvijā galīgi norakstāma - mēs pagājušo vasar saucām, jo kaimiņi vislaik auroja uz saviem bērniem, kas brēca vienā jaudā. policists atbrauca, parunāja ar mums, parunāja ar kaimiņiem, atsūtīja vēstuli, ka viss pārbaudīts un mierīgi. un bērni tiešām vairs nekliedz, var pa logu redzēt, kā tāpat dzīvojās. tikai tāds maz un it kā nenozīmīgs sīkums - pēc policista apmeklējuma vecākeim pieleca, ka nevar aurot. reāli domāju, ka tādu suni neviens patversmē neturētu un viņš tiktu iemidzināts. kas labāk un "cilvēcīgāk", grūti pateikt. žēl jau, ka jāiemidzina, bet ļaut mocīties? ah, ja vien varētu aizliegt tam "saimniekam" paņemt drīz jaunu suni atkal... bet uzrakstīt vismaz dzīvnieku aizsardzības grupai gan vajag, lai aizbrauc un apskatās, varbūt izdodas palīdzēt...

Policija kādreiz bija izsaukta un fotografējusi vai filmējusi, kad šis suns vai drīzāk otrs suns, viņa tēvs bija norāvies un uzklupis kaķim. Par to viņu sita ar ķēdi. Suņi nav badā,jo saimnieku īpašuma - divstāvu privātmājas īrnieki arī atmet, no citām mājām dod. Vecākajam sunim 6 nedēļas kā audzējs vaigā, bet tik un tā saimnieki pastāvīgi nomet kaulus, kur ragainos, lielos viņš nemaz neņem mutē. Varu teikt, ka psiholoģiski Juglas patversmē butu lielākas mocības, nekā šeit, kur tomēr dzīve ir redzama, jaunākajam gan tikai gar savas plāksnes stūri : šašliki,alus, bērni (saimnieku bērni gan valsts maizē - internatā).

un tā tas suns arī nomirs, tapēc, ka cilvēki staigā garām, it kā redz, bet vienalga taču. viss vienalga. starp citu, pat latvijā ir dzīvniekus aizsargājoši likumi... pārkopējot tekstu no patversme.lv "Gadījumos, kad Rīgas iedzīvotāji sastopas ar cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem vai to labturības pārkāpumiem, ie iespējams zvanīt uz Rīgas pašvaldības policijas uzticības tālruni: 7037555. Ja Jūs sastopaties ar situāciju un redzat, ka pāri tiek darīts dzīvniekam, lūdzu, nepalieciet vienaldzīgi un ziņojiet par to attiecīgajām pašvaldības vai valsts policijas un Pārtikas un veterinārā dienesta pārvaldēm. Rakstiet iesniegumu arī mums (Latvijas Kinoloģiskās federācijas Dzīvnieku aizsardzības grupa, Rīga, Juglas iela 18, LV-1064)." jo vairāk cilvēki iestāsies par normālas dzīves nodrošināšanu dzīvniekiem, jo ātrāk šīs lietas sāks sakārtoties. tā kā piezvani gan... un, lai būtu pavisam droši pierādījumi, varbūt der arī nofotogrāfēt, kā tagad tas suns dzīvo, pirms vēl ierodās policija, utt...

ļoti daudz suņi dzīvo dzīvokļos. protams, ka tas nav viskolosālākais variants, tomēs es uzskatu ka ar atbildīgu un rūpīgu saimnieku viss ir labi. der arī atcerēties, ka zoo veikalos nopērkamās mantiņas nav tikai saimnieka priekam, bet patiešām spēj kliedēt vientuļa suņa garlaicību. ja sanāk bieži būt prom no mājām - uzdāviniet savam sunim kārtīgu graužamo kaulu, lai ir ar ko pa dienu ņemties. nemaz nav jāgaida, kamēr sāks plosīt dīvānu. :) es labprāt vairāk uzzinātu, kā cilvēki risina šādus apstākļus, piem., vai piedomā par suni no rīta ejot uz darbu. zinu daudzus, kas paņēmuši kompānijai vēl otru suņuku, lai pirmajam nebūtu vientuļi, tomēr tie ir papildus izdevumi(pat ja nelieli) ar ko jāreiķinās. tādus rakstus lasītu ar lielu interesi, domāju, daudziem tas liktu aizdomāties, pirms nopērk bērniem jauku sunīti.

joprojām uzskatu, ka nežēlīgāk ir atdot prom (neviens neliek pieķēdēt aiz tālākā šķūnīša). jāsaprot, ka problēma ir un tā ir jaatrisina. ticu, ka to var izdarīt. protams, ne vienmēr var izdarīt, kā izskatītos smalki visas cilvēces priekšā, taču man ir cieņa pret tiem, kuri cenšas un izmēģina. nevis klaji liek saprast, ka suni negib. ļoti pareizs, manuprāt, ir ieteikums tādu nepaklausīgu suni laukos turēt savā tuvumā, kad ir iespējams parunāt, reizēm apsaukt. tā viņš pieņemsies prātā. kineloga ieteiktā pacietība arī noderēs, protams. ;)

jā,jā. Sākumā paņemam suni no patversmes, tas pāris gadu laikā apnīk, tad atdodam. Vēlāk, kā jau labi cilvēki būdami, paņemam bērnu no bērnu nama,bet tas redz atkal pāris gadu laikā apnīk, nemāk uzvesties kā Velsas princis, mēs dodam atpakaļ. Nu johaidī! atbildību, atbildību vajag uzņemties!

par troshu kedem piekritu. bet tas ir nezeligi. cietums.

man birst asaras lasot par Dadzi... ;( ari man dzivokli ir suns un esmu loti laimiga, ka sis suns ienaca mana dzive, jo ta ka vins sagaida mani majas pec darba NEKAD nespes neviens cits... vina nesautiga milestiba un uzmaniba ir tik piepildosa... (tikai tagad nekliedziet man virsu, ka suns un dzivoklis ir nesavienojamas lietas, sis suns man naca &#039;purina&#039; kopa ar manu dzivesdraugu)... esmu dzivojusi laukos un zinu, ka lauku cilvekiem ir daudz rupju, visa diena paiet viena skriesana, jo darbu ir daudz vairak ka var padarit viena diena... saprotu, ka nevar visu lieku uzmest aci, vai tik suns nesadara kadu blenu... ticu, ka ar Dadzi ir gruti... BET es nezinu un nevaru saprast, ko jut cilveki, kuri ir gatavi so &#039;blenu&#039; del atdot suni ATPAKAL... Piekritu visiem, kuri saka, ka suns tas nav &#039;tikai suns&#039;, suns ir Tavas gimenes loceklis... somaju, ka ar Dadzi ir jastrada, janem Dadzis lidzi visur, gan uz darzu, gan siena plavu (tur tacu vistu nav)... un ja nevar kadu bridi pieskatit, likt pie kedes... bet ta nevar but ikdiena... es uzskatu, ka tas ir noziegums, panemt un suni spundet pie kedes, sunim ir nepieciesama komunikacija...