Tieši tāpēc otro ierašanos nolēmu organizēt kā īpašu notikumu, saskaņojot to ar F1 autosacīkstēm. Rezervēju numuru uz vienu nakti luksusa viesnīcā Hotel Port Palace, kas atrodas pie ostas, un nopirku biļetes galvenajās tribīnēs, lai noskatītos iesildīšanos.
Tās cenas...
Braucot ar māsasmeitu Sāru no Marseļas puses, piestājām degvielas uzpildes stacijā un palūdzām nomazgāt mūsu Volvo, lai ar godu ierastos mazajā firstistē, kur spoži auto ir viena no apsēstībām. Vēl tur ļaudīm patīk ātri auto — pirmās F1 sacensības tur notika jau 1929.gadā.
Braucot pa piekrasti, var izvēlēties vienu no trim ceļiem dažādos līmeņos: zemāk pie jūras, augstāk kalnos un kaut kur pa vidu. Mēs devām priekšroku zemākajam, taču arī tas spēj sagādāt brīžus, kad no bailēm uz skausta saceļas mati. It īpaši, ja viena riepa sāk izlaist gaisu. Bet par to vēlāk.
Tajā pašā laikā debesis bija brīnišķīgi zilas, mēs sūcām diētiskās kolas, un Sāra regulāri mainīja savus kompaktdiskus.
Tiklīdz šķērsojām Monako robežu, iestrēgām lēnā satiksmē, apvedceļos un dažādās barjerās. Ātrumsacīkšu laikā (tās notiek aptuveni tajā paša laikā, kad kaimiņos Kannu kinofestivāls) Montekarlo krasta ielas pārvēršas par šauru, trīs kilometrus garu trasi ar vienu tuneli un 19 viltīgiem pagriezieniem. F1 čempions Nelsons Pikē reiz pat teicis, ka braukt pa šo trasi ir gandrīz vai tas pats, kā trakot ar velosipēdu dzīvojamā istabā.
Es īsti nezinu, ko šajās sacīkstēs nozīmē termins pole position, bet es pati sev apsolījos to apgūt, līdz ko tiksim līdz viesnīcai. Port Palace mājo stilīgā daudzstāvu ēkā, kuras interjeru rotā vecas filmu zvaigžņu fotogrāfijas. Piemēram, Klints Īstvuds un Žans Pols Belmondo.
Sacīkšu trase viesnīcu ieskauj no divām pusēm. Galvenās durvis izved uz ostu, savukārt jumta terase pavērsta pret Avenue d"Ostende, kas aizved tieši uz pompozo Montekarlo kazino.
Mūsu divvietīgā numura logi skatījās uz ostu, kur viļņos liegi šūpojās privāto jahtu armāda. Maksa par nakti ir 300 eiro. Arī viss pārējais pilsētā ir šokējoši dārgs, it īpaši sacensību dienās, kad vietējie cenšas sapelnīt pēc iespējas vairāk, labi zinot, ka ziemas mēnešos viņu ienākumi ir salīdzinoši plānāki.
Vakarā uzvilkām savas skaistākās kleitas un sandales uz papēžiem un devāmies uz kazino, ko ieskauj strūklakas un ziedoši dārzi. Pie spēļu galdiem sēsties nekārojām, vienkārši paklīdām pa telpām un apskatījām slavenāko F1 braucēju galeriju. No viena foto smaida Mihaels Šūmahers, kuram pieder ātrākā apļa rekords — 2004.gadā viņš to veica vienā minūtē un 14 sekundēs.
Kaimiņos pie 1864.gadā celtās viesnīcas Hotel de Paris mūs savaldzināja kāds grezns bentlijs, un, ziņkārības dzītas, vēlējāmies apskatīt dārga viesu nama interjeru. Taču pie durvīm mūs apturēja šveicars, norādot uz nepiemērotiem apaviem. Nekas cits neatlika kā doties uz mazāk pretenciozo H?tel Metropole. Tā bārā divi kokteiļi izmaksāja tieši divreiz vairāk nekā vēlāk vakariņās apēstās divas picas.
Ak, vienu reizi taču var atļauties, vai ne?
To pašu nevar teikt par sacīkšu mašīnām, kas nākamajā rītā sāka kaukt gar mūsu logiem jau pulksten pusdeviņos. Viens aplis, otrs, tad vēl un vēl. Tie bija tikai treniņbraucieni. F1 auto skaņa atgādina kaut ko pa vidu starp ļoti skaļu un uzmācīgu lapseņu spietu un āmura dārdiem.
Pēc brokastīm nolēmām aizsoļot uz biznesa rajonu, kur mājo arī viens no sacīkšu sponsoriem — Monako automobiļu klubs. Savā veikaliņā tas pārdot krekliņus ar F1 simboliku, pulksteņus un ausu aizbāžņus. Kioskā turpat blakus varēja iznomāt portatīvos TV monitorus, lai sporta faniem ir iespēja sekot notikumiem jebkurā trases posmā.
Trimdinieks par princi
Kādu laiku vērojām joņojošās mašīnas no savām vietām centrālajās tribīnēs, bet tad nolēmām doties izpētīt pilsētas augstāko daļu, kuru kopš XIII gadsimta ielenc cietokšņa mūri. 1297.gadā tur iekārtojās no Venēcijas izraidītais aristokrāts Fransuā Grimaldi. Laikam ejot, Grimaldi dzimta nostiprinājās kā suverēni Monako lordi, noslēdzot īpašus līgumus ar Franciju.
Viņu pils tagad ir atvērta apmeklētājiem. Ekskursijas vada pats princis Albērs II jeb — precīzāk — viņa ierunāts teksts portatīvajās austiņās. Mums visvairāk patika zeltā un košsarkanā krāsā greznotā guļamistaba, kur savulaik nakšņoja Jorkas hercogs. Par nelaimi, 1767.gadā šī bija pēdējā pieturvieta viņa mūžā, jo ceļojuma laikā pa Vidusjūru viņš saslima un drīz vien atvadījās no dzīves. Tikpat traģiski ir redzēt amerikāņu aktrises Greisas Kellijas portretus — daiļā sieviete Monako galmā ieprecējās 1956.gadā, bet 1982.gadā gāja bojā autokatastrofā.
Un tad man un Sārai bija laiks doties ceļā, jo 24 stundas bija ilgākais laiks, ko varējām atļauties dārgajā Monako. Pa ceļam mūs apturēja policists, satraukti norādot uz pustukšu riepu. Diemžēl atšķirībā no F1 braucējiem mums pa rokai nebija nasku tehniķu komandas. Nācās uzmanīgi turpināt braukt līdz Ventimiljas pilsētiņai tūlīt pat aiz Itālijas robežas. Tur patīkams autoservisa darbinieks ātri atrada caurumu un tikpat ātri palīdzēja mums atkal atgriezties uz ceļa.
***
Praktiski
Naktsmājas. Jārēķinās, ka viesnīcas ir nesamērīgi dārgas. Lētākas naktsmājas ieteicams meklēt kaimiņos esošajā Nicā un Mentonā. Piemēram, divvietīgs numurs Hotel Metropole maksā, sākot no Ls 350. Salīdzinoši lētāks ir Hotel Port Palace pie ostas un ar terasi uz jumta — sākot no Ls 220
Maltītes. Express ir patīkama kafejnīca netālu no pils. Ēdieni ap Ls 10.
Jo?l Robuchon restorāns viesnīcā Metropole. Divas Michelin zvaigznes. Degustācijas ēdienkarte — Ls 50.
Informācija. Visitmonaco.com