Saulainās puses
Jau 1996.gadā Hārvardas Medicīnas skolas pētnieki noskaidroja, ka
cilvēkiem, kuri dienā izdzer vismaz divas trīs tasītes kafijas, ir
daudz zemāks depresijas un pašnāvības risks. Pētījuma rezultāti
pārsteidza pašus tā autorus, jo liels kafijas patēriņš parasti tiek
saistīts arī ar smēķēšanu, alkohola lietošanu un paaugstinātu
stresu - faktoriem, kas tikai pastiprina depresīvos stāvokļus. Cits
Kalifornijas zinātnieku pētījums liecina, ka četras tasītes kafijas
dienā par 80 procentiem samazina risku saslimt ar aknu cirozi. Šāds
efekts novērojams, jo kafija lielā mērā atsver alkohola negatīvo
ietekmi uz aknām. Taču tas nenozīmē zaļo gaismu alkoholiskajiem
dzērieniem. "Lai nesaslimtu ar aknu cirozi, jāsamazina alkohola
patēriņš, nevis jāpalielina izdzertās kafijas daudzums," norāda
pētījuma līdzautors Artūrs Klatskijs. Dažādi pēdējos gados veikti
pētījumi liecina, ka kafija ievērojami samazina risku saslimt ar
vairākiem vēža paveidiem un samazina iespēju iegūt zobu kariesu -
vismaz žurkām.
Mazāk pārsteidzoši ir pētījumi, kas pierāda kafijas pozitīvo iedarbību uz atmiņu un koncentrēšanās spējām. Insbrukas Medicīnas universitātes zinātnieki noskaidrojuši, ka kafija ievērojami uzlabo īslaicīgo atmiņu un uzlabo reakcijas ātrumu. Ir viedoklis, ka pārāk kaislīgi kafijas baudītāji šo efektu ar laiku zaudē, jo organisms pie dzēriena pierod. Taču medicīnas žurnāls Psychopharmacology apgalvo, ka kafijas iedarbība uz prāta spējām ar gadiem tikai palielinās. Tie seniori, kas mūža laikā regulāri baudījuši karsto dzērienu, uzrāda daudz lielākas koncentrēšanās spējas nekā viņu vienaudži - "atturībnieki".
Ēnas puses
Diemžēl arī kafijas sliktā slava nav radikālo zaļās tējas dzērēju
ļaunprātīga provokācija. Pārlieks kafijas patēriņš var izraisīt
nemiera sajūtu un nervozitāti. Lai gan daži cilvēki pēc kafijas
malkošanas iemieg vieglāk un guļ saldāk, "kofeīns trīs stundas
pirms došanās pie miera vairumam cilvēku radīs grūtības iemigt", ir
pārliecināts Detroitas Henrija Forda slimnīcas Miega traucējumu
centra direktors Tims Rērs.
Arī tad, ja cenšaties tikt pie atvases, iespējams, vajadzētu atteikties no rīta kafijas. ASV Veselības institūts pirms divdesmit gadiem ziņoja, ka tikai viena tasīte dienā grūtniecības iespējamību samazina uz pusi. Vēlākie pētījumi gan norādīja, ka nepieciešams uzņemt vismaz 300 mg kofeīna dienā, lai tas negatīvi ietekmētu auglību. Viena tasīte kafijas, atkarībā no stipruma, satur 20 līdz 100 mg kofeīna - protams, ja neizvēlaties kafiju bez kofeīna. Taču arī tad, ja grūtniecība iestājusies, iespējams, nepieciešams pārskatīt savus kafijas dzeršanas paradumus. Šajā gadījumā skaidri redzama kafijas pretrunīgā daba, jo veselības ekspertu viedokļi ir pilnīgi atšķirīgi. Vieni apgalvo, ka mērens kafijas patēriņš ne mātei, ne auglim nekādu kaitējumu nenodara. Citi uzskata, ka kofeīns palielina spontānā aborta un priekšlaicīgu dzemdību risku. Dāņu zinātnieki secinājuši, ka kafijas lietošana var pat uz pusi palielināt risku, ka mazulis piedzims nedzīvs, vēsta biomedicine.org. Tiesa, runa šajā gadījumā ir par astoņām vai vairāk kafijas tasītēm dienā.
Ar mēru
Nevar novilkt skaidru robežu un apgalvot, ka divas līdz trīs
tasītes dienā veselībai nekaitē, taču sešas izdzert nav ieteicams.
Toronto universitātes Kanādas Veselības izpētes institūta
asociētais profesors Ahmeds El Soemijs savos pētījumos
noskaidrojis, ka infarkta risku kafijas dzeršana var gan
paaugstināt, gan pazemināt. Izrādās, ka infarkta risku nosaka nevis
izdzertās kafijas daudzums, bet gan ķermeņa spēja pārstrādāt
kofeīnu. Tomēr tādas vienkāršas metodes, kā noteikt, cik efektīvi
jūsu organisms tiek galā ar kofeīnu, nav. Tādēļ nevar arī vispārīgi
noteikt atļauto tasīšu skaitu, profesors Soemijs stāsta aģentūrai
Reuters. Kas vienam civēkam var izrādīties kaitīgs, uz otra
veselību var neatstāt nekādu iespaidu. Tādēļ atliek vien
ieklausīties savā organismā, nekrist galējībās un izbaudīt tasīti
kūpošas kafijas - ja garšo, protams.