"Krusta dūriens" arī tāpēc, ka suiti bija atveduši vēl daudzas citas "diženas turēšanās" liecības - i rokdarbnieku, i namdaru, i teicēju. Domāju, ka ne vienam vien izstādes vērotājam bija atklājums tas, ka suiti ir katoļi, kas ir piešķīris sevišķu savdabību ikviena suita raksturam.
Kā jau lasītājs būs nopratis, šīs slejas nebūtu, ja man nebūtu kas sakāms arī par suitu gardumiem. Atšķirībā no latgaļu, sēļu u.c. novadu dienām cienasts bija neatņemama novada bagātību daudzināšana.
Kad nu pārpildītajā mūzikas lasītavā bijām no sirds izdziedājušies, izdancojušies un iztriekušies, sekoja priekšnesums, kurš ne pa jokam satracināja visu dalībnieku kuņģa sulu. Tas bija stāsts par sklandu jeb suitu raušu cepšanu. Ticiet man, tik garšīgu stāstu vēl nebiju klausījies. Stāstītāja bija Emīlija Kolna no Gudenieku pagasta Basiem.
Un stāsts bija šāds: "Lai pagatavotu 30-40 raušu, mīklai "ņemam" divus kilogramus rudzu miltu, rullēšanai puskilogramu kviešu miltu, litru ūdens un ēdamkaroti sāls, kā arī 3-4 ēdamkarotes eļļas vai tauku un 3-4 ēdamkarotes rūgušpiena. Pirmajam pildījumam "ņemam" divus kilogramus kartupeļu, 300 gramu biezpiena, 0,7 litrus uzvārīta piena, 10 olu, puskilogramu krējuma, 200 gramu cukura, ēdamkaroti sāls, ēdamkaroti ķimeņu un ēdamkaroti kviešu miltu. Savukārt otrajam pildījumam 3-4 kilogramus burkānu, atkal 10 olu, tad 700 gramu krējuma, 300 gramu cukura, ēdamkaroti ķimeņu, tējkaroti sāls un divas ēdamkarotes kviešu miltu.
Tagad par pašu procesu. Palielā bļodā ielietam ūdenim pievieno sāli, taukvielas, rūgušpienu, ar koka karoti izmaisa viendabīgu. Iemaisa rudzu miltus un ar rokām samīca biezu, viendabīgu mīklu. Liek uz galda kviešu miltos un rullē ar blīvu rulli. Ļauj brīdi nobriest. Griež ar nazi pabiezās šķēlēs, ko izveltnē ar mīklas rulli 1,5-2 mm biezās apaļās plātnēs 10-12 cm diametrā. Ar abu roku pirkstiem uzrota un notupina maliņu, kam jābūt plānai, glītai, noturīgai, 1-1,5 cm augstai. Rindo uz cepamām plātēm. Tad nāk pirmais pildījums - pusi no kartupeļu daudzuma nomizo zaļus, sarīvē uz kartupeļu rīves, marlē stingri nospiestu liek bļodā, pievieno ķimenes, sāli un uzplaucē ar uzvārītu pienu. Otru pusi izvāra ar mizu, nomizo, samaļ gaļas mašīnā, izmaļ arī biezpienu. Liek bļodā masas kopā, pievieno olas, krējumu, cukuru, kviešu miltus, sastrādā viendabīgu. Seko otrais pildījums. Burkānus vāra pusmīkstus (lai saglabājas "kraukšķis"), nomizo, sarīvē lielumu, pārējo izmaļ gaļas mašīnā (rīvēts smalkāks). Pievieno sakultas olas, krējumu, cukuru, kviešu miltus, sāli, ķimenes. Labi visu samaisa. Tad liek pildījumu vienu pēc otra sagatavotajās mīklas formiņās. Pārkaisa nedaudz ar ķimenēm un šauj krāsnī. Cep dzelteni brūnus karstā krāsnī, lai ķimenes sprēgā un raušu maliņas skraukšķošas. Izņemtus no krāsns, nedaudz pārkaisa ar cukuru. Ēdami atdzesēti un vislabāk otrā dienā. Pārgriežot uz pusēm, redzamas trīs kārtas: rudzu maize, kartupeļu kārta, burkānu kārta. Ēdot garšai jāsaplūst vienā harmoniskā buķetē. Vienīgā garšviela - ķimenes. Neder ne kanēlis, ne vaniļa. Tas vairs nav īsts sklandrausis! Galdā pasniedz māla traukos vai pītos groziņos un klāt dod aukstu pienu."*
Vienojušies, ka nākamās būs Līvu dienas, devāmies uz citu lasītavu, kur bija klāts galds gan no sāļa, gan no salda. Sklandrauši - no dažādām cepējām, ķīsene (auzu ķīselis), žāvētas plekstes (butes), skābmaize u.c. Par nelaimi, aukstā galda "žanrs" nekādi neļāva piedāvāt to visu, kas ir suitu ēdienkartē. Piemēram, asins pankūkas, piena zupa ar kartupeļu klimpām, pusnātnene (putraimu - kartupeļu biezputra) vai oglēs ceptas siļķes.
Būdams namatēvs, pie galda nokļuvu pēdējais. Tur bija viskautkas, bet ne gabaliņa sklandrauša! Kurš man iestāstīs, ka tiramisu, ābolu strūdele vai sierakūka ir labāka par "to"?!
*http://www.suitunovads.lv/