"Ak, dies, lai jau spēlējas! Viņi taču ir bērni!" atbildējis kaimiņš.
Kundzi tas nav pārliecinājis: "Bet pulkstenis ir jau pāri astoņiem vakarā! Tu taču zini, ka bērniem atrasties ārpus mājās šajā laikā ir aizliegts!"
"Pagaidīsim līdz deviņiem!" mierinājis Pīters un pēc tam tālruni vairs nav cēlis.
Aptuveni 55 gadus vecais vīrietis ir gids, kas ciena likumu un mīl savu pilsētu, taču reizēm pasmejas, ka likumu, instrukciju un noteikumu te ir pārāk daudz. Piemēram, viņam nepatīk regulāri iet uz referendumiem, kad iedzīvotāji izsaka savu viedokli par kādu būvi, kuru plānots celt par nodokļu maksātāju naudu. Nē, nepārprotiet, ideja nav slikta, vienkārši Pīters sūkstās, ka vairākums pilsoņu ir diezgan konservatīvi un reizēm nogriež skābekli patiesi izciliem projektiem. Toties ar prieku viņš balsotu referendumā par Šveices iespējamo pievienošanos Eiropas Savienībai un teiktu nē. "Negribu, lai mums būtu jāsēž pie viena galda ar brāļiem Kartupeļiem," tā Pīters nosauc dvīņus Kačiņskus, Polijas prezidentu un premjeru. Pēdējā laikā abi ar savām idejām un ietiepību ES līderu sanāksmes, pēc Pītera domām, pārvērtuši par farsu.
Ak jā — kāpēc kaimiņienei jāmūk kalnos? Tāpēc, ka šodien pilsētā notiekošais viņai noteikti radītu stresu un galvassāpēs.
Ielās 800 tūkstoši
Vēl vakar Cīrihe, kuru konsultāciju firma Mercer Human Resource Consulting nu jau sešus gadus pēc kārtas atzinusi par pilsētu ar vislabāko dzīves kvalitāti pasaulē, bija pašapmierināti klusa, bet tagad viss ir mainījies: tā ir skaļa un uzbriedusi, jo viesos ieradies vairāk nekā pusmiljons cilvēku. Nu tuvienes un no tālienes. Viņi atbraukuši piedalīties parādē, kas noteikti ir viens no lielākajiem ikgadējiem izklaides pasākumiem pasaulē. Pērn ielās izgāja 800 tūkstoši, šogad varētu būt tikpat, pat par spīti drūmajiem mākoņiem, kas savilkušies 11.augusta rītā. Par laimi, dienas vidū laiks pagriežas uz saulaino pusi.
Kad pienāk trīs, gājiens, ko daudzi gaidījuši veselu gadu, var sākties!
Gliemeža tempā uz priekšu cits pēc cita sāk slīdēt 25 kravas auto. To garās kravas kastes pārveidotas par deju grīdām, un tās ritmiski šūpo augšā sakāpušo dejotāju kompānijas. No skandām dārd mūzika. Skaļi, ļoti skaļi. Brīvprātīgie dala ausu aizbāžņus. Malā stāvētāji šūpojas ritmos, un arvien lielāks pulks pievienojas kustīgajam pūlim aiz tā auto, kura spēlētā mūzika viņiem tīk visvairāk. Ir gan ass tehno, gan kosmisks transs, gan sulīgs house.
Arī pūlis ir dažāds. Gari un īsi. Tievi un resni. Sievietes biksēs un vīrieši minisvārkos. Balti un melni, zili un rozā. Jau paspējuši pietempties, paplašinātām acu zīlītēm un vienkārši skaidrā, tik apreibuši no mūzikas. Pusaudzes ar pīrsingiem sejā un sievietes, kam vārnu kājiņas pie acīm izstiepušās labi garas, bet kuras aizvien jūtas mūžam jaunas (nu tāpat, kā seriālā Sekss un lielpilsēta). Jaunekļi, kam sāk dīgt pirmās ūsas, un onkuļi, kas iespīlējuši sevi šauros šortos.
Jautri un labi ir visiem. Galu galā šī gada parādes devīze ir Respect!, tātad — Cieni! Organizētāji to sauc par mīlestības, miera, brīvības un tolerances demonstrāciju.
Dejojušā parāde virzās pa Cīrihes ezera krastmalas ielu, izmet līkumu pār tiltu, kas šķērso no ezera iztekošo Limmati, un pēc nepilniem divarpus kilometriem finišē. Bet tas ir tikai desmitos vakarā, jo šis nav skrējēju, bet gan dejotāju maratons.
Jūs mūs negaidījāt?
Šī ir jau 16.ielu parāde. Runā, ka lielākais saviļņojums bijis tieši pirmajā reizē, tas ir, 1993.gadā, kad rāmo baņķieru pilsētu negaidīti pārsteigusi studentu sarīkota ballīte ielās — aiz diviem Lovemobile jeb Mīlas auto sekojis kāds tūkstotis dejotāju. Acis bolījuši gan garāmgājēji, gan policisti, kas nezinājuši, kā rīkoties. Gadu vēlāk ielās izgājuši jau desmit tūkstoši, bet 1994.gadā dejotāji līksmojuši, ka nav piepildījusies apmulsušo varas iestāžu iecere aizliegt gājienu.
Tagad parādes rīkošana izmaksā miljonu Šveices franku jeb 430 tūkstošus latu, toties ienes 150 miljonus. Laimīgi i ballētāji, i pilsētas kases turētāji.
Līdzīgs ielu burziņš Love Parade jau vairākus gadus tika rīkots arī Berlīnē, taču šogad to atcēla, jo rīkotāji sastrīdējās ar galvaspilsētas mēriju par budžeta jautājumiem. Berlīnes mīlētāji ir pārcēlušies uz Vācijas rietumu pilsētu Eseni, kur parāde notiks 25.augustā.
Dejas stacijā
Gribi vai negribi, bet nakts pienāk tad, kad tai jāpienāk. To neuzpirkt pat ar bagātu šveiciešu maku. Mīlestības prieki beidzas lielajiem parādes auto, un tie atgriežas pie ķieģeļu un citu kravu pārvadāšanas. Tieši pusnaktī apklust arī daudzās mazās ballītes, kas pārņēmušas gandrīz katru vecpilsētas ielu, — tāds ir likums, un pret to te labāk nestīvēties. Tie, kam enerģijas vēl gana, var turpināt ballēties bāros un klubos. Arī Cīrihes centrālajā stacijā — pompozā celtne tikai uz šo dienu pārvērtusies par milzīgu deju klubu.
Man nākamajā rītā jau agri jādodas prom. Tik tiešām ir ziņkāre redzēt, vai jau pulksten septiņos kā šveiciešu pulkstenis strādājošie pilsētas komunālie dienesti būs paspējušie savākt tūkstošu ballētāju drazas. Gods kam gods — lielākās ielas tik tiešām jau tīras! Pa tām neatlaidīgi turpu šurpu slīd uzkopēju auto un ar spēcīgu ūdens strūklu turpina aizskalot ietiepīgākos gružus.
Stacija gan vēl nav paspējusi atgūties. Zoles līp pie alus un kokteiļu apšļakstītās grīdas, stūros pie zemes pielipuši un snauž daudzi ballētāji. Gaida nākamo vilcienu mājup un droši vien — arī nākamā gada parādi.
Autors bija airBaltic un Zurich Tourism viesis
***
Informācija
- Tiešie airBaltic lidojumi trīs reizes nedēļā
- Ar pilsētas karti Zuerich Card var braukt visa veida sabiedriskajā transportā (ieskaitot 10 min. vilcienu no lidostas uz centru), apmeklēt 40 muzejus. Karte 72 h maksā 34 frankus jeb Ls 14,50
- Vairāk informācijas par pilsētu Zuerich.com
- Vairāk informācijas par parādi Streetparade.com