Varu iedomāties, kāda "kuš, kuš" reakcija būtu latvietim no komisijas, kas izvērtē Venēcijas arhitektūras vai mākslas biennālei iesniegtos darbus, ja tiktu pieteikts politiski neērts projekts. Ja kāds pasaules redzamākajos mākslas un arhitektūras sarīkojumos gribētu runāt par korupciju, deportācijām vai popmūzikas frīkšoviem, kuros izsmej Latvijas himnu. Kuš, kuš - nebojāsim attiecības! Kuš, kuš - veidosim dialogu!
Mums atkal ir reize nokaunēties, jo tik spēcīgu projektu, ka pat atbildīgajām personām Venēcijā radās šaubas par tā politisko ērtību, šā gada arhitektūras biennālē piedāvās igauņi. Viņiem nav sava paviljona, viņi neīrēs telpas. Tā vietā, savienojot Krievijas un Vācijas paviljonus zaļajos Venēcijas dārzos, igauņi būves gāzesvadu - no 63 īstām caurulēm, kas sver 15 tonnu. Instalācija atgādinās par skandalozo Nord Stream projektu, kas paredz Baltijas jūras dzelmē izbūvēt gāzesvadu, pa kuru Rietumeiropai un Lielbritānijai piegādāt dabasgāzi no Sibīrijas. Saskaņā ar idejas autora - jauna igauņu arhitekta no biroja Salto - koncepciju tā stāstīs arī par mūsdienu arhitektūras starpdisciplināro dabu, tās ciešo saiti ar politiku, enerģētiku, ainavu. Šajā projektā ir saskatāms arī atgādinājums, ka mūsu māja, nav tikai mīlīgi iekārtots dzīvoklītis vai iekopts dārziņš. Tā ir saule, jūra, vējš - dabas resursi, kas jāizmanto pilsoniski un politiski atbildīgi.
Nav šaubu, ka šis jau tagad ir viens no redzamākajiem biennāles projektiem, kas saviļņos kritikas lauku un varbūt pat pilnībā izmainīs tās raksturu. Redzams igauņu projekts būs arī vistiešākajā nozīmē, jo grandiozās caurules plānots izvietot uz galvenajām biennāles pastaigu dzīslām līdzās Lielbritānijas, Japānas, Francijas, Ziemeļvalstu un citiem paviljoniem. Kas ir bijis Venēcijā, zina, ka tas ir tikpat redzami, kā čurāt pie Brīvības pieminekļa. Latvietis gan nekad neko tādu nedarīs. Latvietis cietīsies un čurās biksēs.