"Neesam jau nekādi izcilie dārzkopji," Baiba smejas, izvadājot mūs pa savu īpašumu un stāstot, ka sākumā te bijusi tikai uzrakta zeme. Dārza aizsākumos Sējāni iestādījuši ābeles, kas ražu dod joprojām. Ābolu rudeņos esot tik daudz, ka pat nezinot kur tos likt. "Varētu jau nest pie kaimiņa, kam ir sulu spiede, bet nevienam nav laika," spriež Juris. Baiba piebilst, ka tādēļ arī ģimene atteikusies no zemeņu audzēšanas. "Savulaik te bija kārtīgas zemeņu dobes, kuras man vajadzēja ravēt un pēc tam vākt ražu," saimnieks atminas. Savulaik jūrmalniekiem zemeņu audzēšana bijusi kārtīgs bizness. Tagad gan Sējānu dārzā atrodami vairs pāris upeņu un jāņogu krūmi. Toties puķes te zied pilnā krāšņumā, jo, kā teic Baiba, - "mēs cenšamies pēc tā, lai būtu, kur aci piesiet".
Darbus sadala kristīgi
Sākumā, kamēr Baiba ar mazajiem - Līvu un Valteru - dzīvojusies pa
mājām, viņai bijis pietiekami daudz laika rušināties pa dārzu.
Tagad tajā ir tikai puķes un ogu krūmi, bet dilles un citas
līdzīgas lietas neatrast, jo Baibai neatliek laika to visu
kopt.
Kā dārza darbi tiek dalīti tagad? Ne Līva, ne Valters, kad mamma palūdz, neatsakot paravēt vai aplaistīt dārzu. Baiba priecājas, ka bērniem rodoties dārza izjūta. Jura ziņā ir zāles pļaušana, viņš arī palīdz Baibai lielāko krūmu stādīšanā. Juris cēlis lapeni dārza tālākajā stūrī - tajā, kuru visilgāk apspīd saule. "Kādā saimniecības preču veikalā ieraudzīju lapeni, dikti iedvesmojos un sapratu, ka mūsu dārzam varētu piestāvēt paviljons." Nu lapene, kuru rotā divas krāšņas ģerānijas, ir vieta, kur vakarā pasēdēt un izbaudīt pēdējos saules starus. "Arī mauriņā droši var sēdēt. Valters var trenēties basketbolā. Būtu tikai labi, ja reizēm viņš ar bumbu netrāpītu mūsu skaistajām ģerānijām..." Baiba un Juris pasmejas.
Ar kurmjiem pa draugam
"Man patīk stādīt visu it kā lokos. Jau kopš bērnības patīk tādi
noslēpumainie stūrīši," Baiba priecājas, ka viņai ir dabisks dārzs,
nevis eirodārzi ar mākslīgiem pakalniņiem un mauriņiem
Sākumā gan, īstenojot savas idejas, dārza saimniece drusku apdedzinājusies: abas ar mammu aizbraukušas uz Baltezera stādu audzētavu, sapirkušās un sastādījušas labi blīvi, nezinot, kas izaugs. "Tagad ir kārtīga skujeņu audze, jo sākumā nesapratām, ka, piemēram, no pacipreses izaugs kārtīgs koks," viņa dalās pieredzē. Toties tūju dzīvžogs sakuplojis pavisam raženi, izveidojot kārtīgu aizsegu. Tādēļ tagad Baiba lūdz kāda pieredzējuša dārzkopja padomus, un tos viņa saņemot gan no savas, gan Jura mammas. Lielākā daļa stādu pirkta tepat, Kauguru tirgū. "Man vispār patīk senie, visiem zināmie krūmi un puķes - ceriņi, jasmīni, forsitija, flokši, kāršu rozes," saimniece uzskaita.
Tieši tādēļ viņi īpaši necīnās ar kurmjiem, kas iecienījuši Sējānu dārzu, un savus rakumus taisa pat tad, kad dārzā kāds rosās. "Savulaik likām tabletes, kuru aromātam kurmji būtu jāatbaida. Tad viņi aizdevās pāri ceļam pie mana brāļa Leona. Kad smaka izvējojās, bija atpakaļ," Juris smejas un piebilst, ka šajā dārzā labi jūtoties arī ežu saime - šie dzīvnieciņi allaž bijuši Sējānu mājas iemītnieki, un ik pa brīdim dārzā manāms kāds ežu jaunulis.
Sapnis par kannām
Baiba ir Eiroparlamenta deputāta Ģirta Valda Kristovska palīdze.
Vai viņa mēdz kādus stādiņus atvest no Briseles un Strasbūras? "Gan
sev, gan savai mammai un vīramātei es vienmēr atvedu kaut ko
interesantu, jo arī viņām iekšā ir tas dārzkopja gars. Savējo
laikam būšu pārmantojusi no mammas."
Patiess dārza lepnums ir rožu krūmi, kas pirkti lielajos dārzkopības veikalos un no kuriem viens iestādīts zem Līvas loga. "Gribēju, lai viņa vasaras rītā pieceļas un ierauga rozes. Gluži kā vecajā, labajā grupas Jumprava dziesmā," Baiba smejas. Viņai ir īpaša metode rožu kopšanā: "Izklausās skarbi, bet man gribējās pārbaudīt importēto rožu izturību, tādēļ es tās pa ziemu nesedzu. Kuras rozes pārziemoja, tās tagad zied tīri smuki."
Pašreiz Baiba esot safanojusies par kannām, tikai nevarot izdomāt, kur savā dārzā tās izvietot. "Vienu es iestādīju, un tā nu pamazām viņa aug. Bet tikko biju Kopenhāgenā, un tur uz ielām puķu dobēs zied milzīgas, no siltumnīcām pārstādītas kannas." Tā kā Latvijā un Dānijā ir samērā līdzīgs klimats, Baiba domā, ka viena kanna itin labi varētu justies arī viņas dārzā.