Forši! - pēc īsa pārdomu brīža atsaka atjaunotās Zēlustes jeb Šepmuižas īpašnieks uzņēmējs Kaspars Viškints, atbildot uz Dienas jautājumu, kā viņa ģimene ikdienā jūtas atjaunotajā un ar mūsdienīgu piebūvi papildinātajā arhitektūras piemineklī. "Koka māja taču," viņš piebilst ar pašsaprotamu vērtības apziņu, "sauss, silts, smaržo… Nē, neviens vecais iemītnieks nespokojas, laikam labi cilvēki dzīvojuši, un mēs nevienu netraucējam!"
Zēlustes atjaunotā ēka
- Restaurācija: SIA A.I.G. projekts, arhitekts Artūrs Lapiņš
- Projektēšana: SIA Avotiņš, Vincents un partneri
- Parka rekonstrukcija: arhitekte Ilze Māra Janelis
- Balvas: izvirzīta pirmā Latvijas koka arhitektūras konkursa 2006-2007 finālam
Avots: K.Viškints, Zaļās mājas
Izmantoja iespēju
Namu Kaspars izrāda ar gandarījumu, bez liekas dižošanās. Te ieguldīts daudz naudas, lai atjaunotu seno godību un pieskaņotu tai mūsdienu komfortu. Īpašnieks savācis lielu senlaiku mēbeļu un interjera priekšmetu kolekciju, skaistas lietas teju vai meklē pienācīgu vietu. Atvasēm dzīve starp senajām, pat leģendārajām lietām tagad esot pašsaprotama ikdiena.
Zēlustes (ezera prieks - vācu val.) atjaunošana sākotnēji nebija jaunā īpašnieka mērķis - vienkārši radusies iespēja iegādāties seno kompleksu, un muižas atdzimšanas vaininieks bijis restaurators Juris Karlovs. Viņa mudināts, Kaspars ķēries pie padomju laikā vairākos dzīvokļos sadalītā un stipri nolaistā nama atkopšanas.
Ģimenes apdzīvotā ēka nav vecākā - rit restaurācija blakus mājā, kura tapusi 1760.gadā. Dzīvojamās ēkas sākotnējais uzcelšanas gads tiek lēsts 1763.
Pārdzīvo gadsimtus
Kaspars Dienai apstiprina nodomu atjaunot pilnībā visu seno muižas kompleksu. Tās parks ir brīvi pieejams apmeklētājiem, un pāris dienas gadā Viškinti ļauj arī māju apskatīt visiem interesentiem.
Saimnieks ir labi informēts par mājas vēsturi un agrāko īpašnieku biznesu - J.H.Vaivods te XVIII gadsimtā ierīkojis zaļo ziepju ražotni, bet nākamais saimnieks pelnījis naudu ar cieti un pūderi. Ēkai bijis viegli piebraukt ar kuģi, arī tagad apkārtne labiekārtota saskaņā ar Juglas ezera tuvumu. Tomēr vēju virziens nav labvēlīgs mājas fasādes ilgmūžībai - jau pēc pāris gadiem saimniekam nācies to apstrādāt papildus, jo nams pakalnā ir tieši atklāts pār ezera plašumiem nākošajiem sāļajiem jūras vējiem.
Ēkai saglabāts oriģinālais plānojums, uz pagrabu var nokāpt pa seno kāpņu fragmentiem. Māja papildināta ar mansarda izbūvi, iekārtojot tur guļamistabas. Visur izmantoti iespējami dabiski materiāli. Liels palīgs un interjera konsultants atjaunošanas procesā bijis J.Karlovs.
Izcili atjaunots
Vēsturiskajā namā nedrīkstēja ierīkot jumta logus, tāpēc virs kāpnēm uz otro stāvu ir Latvijā neredzēta greznība - caurspīdīgi holandiešu ražojuma jumta dakstiņi, kas izceļas sarkano dakstiņu klājumā no galvenās fasādes puses un nodrošina dabisko gaismu mansardā. Koka ēku lietpratējs arhitekts Juris Zviedrāns par šo detaļu gan nošūpo galvu - gaišais laukums jumtā esot par lielu vēsturiskajai ēkai. Kopumā viņš Zēlustes rekonstrukciju nosauc par līdz šim labāko koka ēkas atjaunojumu Latvijā gan no materiālu, gan meistaru darba kvalitātes viedokļa.
Viņa kolēģis koka arhitektūras gada balvas pirmā konkursa žūrijā arhitekts Pēteris Bajārs augstu vērtē saimnieka atbildīgo attieksmi un pienesumu, kas "ar trīs reizes lielāku apdzīvojamo platību atjaunotajai muižai devis jaunu pabeigtības sajūtu". Eksperti norādījuši, ka kultūrvēsturiska vērtība ir arī vecais muižas parks Juglas ezera krastā, tāpēc tas jāsaglabā neskarts, nepieļaujot jaunu apbūvi. Galvaspilsētā šī ir vienīgā vieta, kur vēsturiska Rīgas pilsoņu muiža saglabājusies nepārveidotā vidē.