Pēc vairāku nedēļu ilgas vērošanas, beidzot nolēmu pievienoties vietējām afrikānietēm ikrīta gliemeņu vākšanā. Indijas okeāna varenība ar ūdens līmeņa mainīgumu pievelk acu skatu, taču vēl kolorītāk ir vērot pret sauli vērstās spilgtos audeklos tērpto mozambikāniešu pēcpuses, kas, līkņājot un izrušinot gliemenes no bēguma pamestās okeāna grunts, kustas tikpat graciozi kā flamingi, lūkojot sev barību.
Gliemeņu vākšana ir itin vienkārša - atliek vien sekot bēgumam un cītīgi uzrušināt ūdens pamesto smilšaino grunti, un lielai un plakanai karotei līdzīgais rušināšanas instruments pāris centimetru dziļumā ātri vien uzdursies cietajai gliemenes čaulai.
Tikai pāris centimetru zem smilšu virskārtas paveras kustīga un rosīga okeāna mošķu pasaule - virspusē lien krabju mazuļi, dziļāk ierakušās mājo cietgliemenes un pundurgliemeži. Cieši aizvērtās gliemenes aši sabirst spaiņos. Katra lasītāja dienā savāc līdz pat 15 kg gliemeņu. Tirgū gliemeņu mērvienība ir 800 ml konservu kārba, kas ir optimāli vienas personas maltītei.
Arī man pēc pāris ēdamkarotes šņāpieniem mitrajās smiltīs ceļā gadās kas ciets - pirmā gliemene! Pusstundā izdodas savākt maltītei nepieciešamo daudzumu ar dažādu krāsu, izmēru un formu cietgliemenēm. To ir pietiekami, lai iemācītos atšķirt un noteikt, kurai no divām sugām tās pieder. Abas garšo tik līdzīgi, ka kulinārijā tās iedala pēc izmēriem, kam katram dots savs nosaukums.
Svaigi vāktas gliemenes ir smilšainas, tāpēc tās atstāj tīrā un vēsā sālsūdenī vismaz uz sešām stundām. Savējās, peldamies izlietnē, gāju aplūkot ik pēc pāris stundām. Atstātas mierā, tās kļūst dzīvelīgas.
Gliemeņu gatavošana ir viena no ātrākajām kulinārajām nodarbēm. Lai cik pretenciozi tas arī skan, tomēr vislabākās ir nesaldētas, jēlas un svaigi vāktas gliemenes. Saldētas vai konservētas tās zaudē savu īpatno, bet maigo garšu.
Atbilstošākā gliemeņu gatavošanas tehnika ir tvaicēšana viegli apceptos garšaugos. Gliemenes nav pasta, ko vāra lielā ūdens daudzumā, pietiks ar nedaudz baltvīna, ūdens, alus vai kokosriekstu piena. Tvaicējot var panākt to īstu gatavību, jo, pārmēru termiski apstrādātas, tās iegūst košļājamu želejkonfektes konsistenci.
Gatavība ir vizuāli pamanāma - to ciešie vāki atveras teju vienlaikus. Gatavojot gliemenes, ievēroju mutvārdos nodotu padomu - pirms gatavošanas aizmest visas atvērušās gliemenes, bet, kad tās pagatavotas, tieši pretēji - aizmest visas neatvērušās.