Karaliskais pitons Bonaparts kļuvis par Egona un Ilzes Toņu ģimenes locekli
Egonam Tonem ir seni draudzīgi sakari ar Rīgas zoodārzu. Viņš ir arī Tropu mājas augu pasaules konsultants. Guna zināja, ka pie Egona un Ilzes Tonēm rāpulis būs aprūpēts un paēdināts. Tā konfiscētais pitons apmetās uz dzīvi Briežos.
Egons smej: "Viņam karaliska izcelsme, tāpēc arī vārds karalisks, bet ikdienā mēs viņu saucam par Boni. Man no viņa nav nekāda labuma. Taču, ja es Boni nepaņemtu, viņu, iespējams, iemidzinātu. Man pašam čūskas sāk patikt, kad tām izaugušas kājas, un tās ir ķirzakas. Pitons savā attīstībā ir kaut kas pa vidu starp čūsku un ķirzaku, jo viņam skeletā jau ir kājiņas." Egons, kurš Latvijā un pasaulē labi pazīstams kā orhideju audzētājs, stāsta, ka bērnībā mājās turējis pļavu ķirzakas un ar sajūsmu lasījis Džeralda Darela aprakstus par to, ka rakstnieks, puika būdams, spēlējies ar bruņurupučiem un gekoniem.
Mute kā smilšpapīrs
Egons izņem Bonapartu no terārija. Metru un astoņdesmit centimetru garais rāpulis, stiepjot augšup galviņu ar mirdzoši dzidrām acīm, lēni vij gredzenu aiz gredzena ap Briežu saimnieka roku. Pitons šauda mēlīti, un tā vien šķiet, ka vēlas mūs hipnotizēt. Cenšos apslāpēt piesardzību un lēni noglāstu Boņa zvīņaino, gluži latviskiem ornamentiem rotāto ķermeni. Tas ir silts, slīdīgs, maigs. Saimnieks saka — ja Bonis būtu tik agresīvs kā Dienvidamerikas žņaudzējčūska anakonda, viņš, protams, mums nepiedāvātu tik tuvu saskarsmi. Egons tēlaini salīdzina: "Smilšpapīru esat turējusi rokā? Nu tad iedomājieties pitona muti, kas izoderēta ar smilšpapīru! Tā ir pilna ar maziem asiem zobiņiem, bet tie nav indīgi."
Savā dzimtenē Dienvidāfrikā karaliskais pitons ir populārs žurku nīdētājs. Čūskas spēks slēpjas muskuļos. Reiz Egons runājis ar ekskursantiem, kuri vai ik dienu apmeklē Briežus. Kā vienmēr rokās sildījies Bonis. Pēkšņi Egons jutis, ka čūskas ķermenis kā metāla stīpa arvien ciešāk aptver viņa delmu. Pirksti sākumā kļuvuši sārteni, tad zilgani, pēc tam jau bāli. Ko nu? Egons smej: "Bonim ir dzelžains tvēriens, taču rāpuli nedrīkst strauji raut nost. Tā viņu var nāvējoši traumēt. Neradot stresu, sāku Boni glāstīt, runāties, un pamazām viņš atlaida muskuļus. Ne jau aiz ļaunuma rāpulis tā rīkojas. Darbojas reflekss."
Nomainīja kleitiņu
Egona sieva Ilze palepojas, ka Bonis pirms pāris dienām nometis veco ādu, tāpēc pašlaik esot īpaši skaists. Vecā čaukstošā kleitiņa kā balts caurumots desveidīgs plīvurs nolikta uz grāmatplaukta.
Bonim patīk siltums. Viņa apartamentos — terārijā — ir aptuveni 25 grādi. Kad rāpulis grib izsildīties, viņš palien zem lampas. Tur temperatūra ir ap 35—40 grādiem. Bonis nav izvēlīgs ēdiena ziņā. Pagaidām viņam pietiek ar vienu pelīti nedēļā, vasarā garšo arī vardītes. Taču litertūrā esot lasīts, ka rāpulis neabižotos un nekāds ļaunums viņa veselībai netiktu nodarīts, ja ēdienu nepiegādātu pat deviņus mēnešus.
Vai Bonis nav centies izkļūt no terārija? Abi Briežu saimnieki smejas — kā nu ne? Pagājušajā ziemā kādu rītu Egons ieraudzījis, ka terārija ventilācijas lūku slēdzošās plastmasas režģa ribiņas tā smuki izlocītas uz āru. Tones izmeklēja visu istabu, bet līdz šim brīdim nezina, kur pitons pavadīja divas dienas. Istabas durvis gan tika cieši aizvērtas un īpaši pieskatītas. Ilze nezaudējusi humoru — viņa negribot naktī gultā pēkšņi sajust Boni, ieritinājušos starp sevi un Egonu. Galu galā mīlulis atrasts saldi guļam uz centrālapkures baterijas — čūskulēnam laikam palicis auksti.
Kas Bonim patīk Latvijas vasarā? Ilze prāto: "Laikam jau saules ultravioletie stari un pastaigas ar mūsu trīspadsmit gadu veco meitu Sandru uz baseinu. Bonis ir maskēšanās meistars, tāpēc esam Sandrai stingri noteikuši nelaist Boni ezerā. Tur viņš vienā mirklī pazudīs nezināmā virzienā." Karstās dienās pitons tiek nosēdināts uz baseina maliņas pie mājas. Tur viņš sauļojas, laiku pa laikam ienirstot ūdenī. Pitoni ir lieliski peldētāji. Dažreiz visi trīs Tones vērojot, kurā vietā no ūdens izšausies Boņa galviņa. Egons bilst, ka vēsākā laikā un ziemā Bonis uzturas terārijā, jo "vienmēr jau baidāmies viņu saaukstēt".
Atvadoties Egons Tone mūs testē — ar ko salīdzināms čūskas pieskāriens? Klusējam, bet taujātājs smej — daudzas sievietes apgalvojot, ka pitona pieskāriens esot gluži kā vīrieša glāsts.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.