Pētījuma dalībnieki tika iedalīti gaļas ēdājos, zivju ēdājos, veģetāriešos un vegānos. Vairāku gadu garumā novērots, ka visā grupā kopumā ir mazāk saslimšanas gadījumu ar vēzi nekā vidēji sabiedrībā kopumā, bet zivju ēdāji un veģetārieši salīdzinājumā ar gaļas ēdājiem slimo vēl mazāk. Tomēr pētījums atklāja, ka kolorektālā vēža forma, ko saista ar sarkanās gaļas ēšanu, bija vairāk izplatīta veģetāriešu vidū. Zinātnieki ir pārsteigti par šo faktu, jo iepriekš veiktie pētījumi vēža risku iespējamību parasti saistīja tieši ar sarkanās gaļas lietošanu pārtikā.
Vitamīnu trūkums
Anatolijs Danilāns, Dr.habil.med. Gastroenterologs
Zinātnieki apgalvo, ka arī veģetārietis var nodzīvot ilgu mūžu. Tātad šo uzturu zinātnieki neatzīst par stipri kaitīgu veselībai. Piemēram, zinātniski pierādīts, ka veģetārais uzturs nesatur pietiekamā daudzumā B12 vitamīnu. Šī vitamīna rezerves cilvēks uzkrāj organismā lielākam laikam - gadam, pusotram. Tāpēc nereti tā trūkumu var izjust tikai pēc laika. Vitamīna trūkuma gadījumā var būt dažādas sekas - vājums, nespēks, mazasinība. Zinātnieki veģetāriešiem iesaka sekot līdz savai veselībai un pārbaudīt vitamīna daudzumu organismā. Tas ir pirmais. Otrām kārtām, svarīgs ir dzīvesveids. Piemēram, iedalīsim cilvēkus divās grupās - veģetāriešos un visēdājos. Ar nosacījumu, ka abos gadījumos cilvēki ir fiziski aktīvi, nesmēķē, alkoholu nelieto vai stipri mēreni, daudz uzturas svaigā gaisā. Visēdāji nodzīvos ilgāk, organisms saņem visas nepieciešamās vielas. Ja veģetārieti salīdzina ar vidējo cilvēku, kurš ir pārēdies, apvēlies, mazkustīgs, tā ir cita lieta.
Svarīgi -kā gatavo
Lolita Neimane, dietoloģe
Būtībā cilvēks ir visēdājs. Dabā iekārtots tā, ka ēdot dažādu pārtiku, vieglāk uzņemt visu nepieciešamo organismam. Šinī gadījumā runa ir par viena vēža formu veģetāriešiem. Pētījuma rezultātus absolutizēt nevajadzētu. Latvijā pēc statistikas pārliecinoši pirmais ir krūts vēzis, tad priekšdziedzera vēzis. Piemēram, ar liekā svara pataloģijām mirst vairāk nekā no audzējiem. Citi pētījumi pierāda, ka bieži liekais svars ir kā faktors daudziem audzēju veidiem. Arī kolorektālā vēža riskam. Nepareiza uztura ieradumi un neveselīgs dzīvesveids varētu būt par iemeslu daudzām slimībām. Gaļēdājiem noteikti uzmanība jāpievērš arī tam, kā gaļa pagatavota. Vēža risku palielina arī kancerogēnas vielas - benzopirēni, dioksīdi, arī pārmērīgs sāls daudzums. Jāpievērš uzmanība arī tam, vai cilvēks ēd gaļu vai gaļas izstrādājumu. Gaļas izstrādājumi būs bagāti ar nitrātiem un citām kaitīgām vielām.
Mērenība it visā
Dace Baltiņa, Dr.habil.med., Onkoloģe
Pasaulē pārtikas un uztura paradumu saistība ar vēža attīstību plānotu plašu pētījumu veidā sākta jau 80.gadu vidū. 2007.gadā publicēts pagaidām jaunākais šāda veida apkopojošais izdevums, kurā tieši par resnās un taisnās zarnas audzējiem minēts, ka risku saslimt pārliecinoši palielina sarkanās un apstrādātās gaļas lietošana, alkohola lietošana vīriešiem, vēdera tipa aptaukošanās un palielināts svars pieaugušā vecumā. Kā iespējami risku palielinoši faktori minēti dzelzi saturošu produktu lietošana, siera, dzīvnieku taukus un cukuru saturošu produktu lietošana. Kā pārliecinošs risku mazinošs faktors resnās, bet ne taisnās zarnas audzēju gadījumā minēta fiziskā aktivitāte (nesēdošs dzīvesveids). Kā iespējami saslimstību mazinoši faktori minēti ķiploku ēšana, šķiedrvielām bagātu, kā arī piena un kalciju saturošu produktu lietošana. Jau šajā ziņojumā dārzeņu, augļu un zivju lietošana ierindota kategorijā - ierobežotas varbūtības risku mazinoša ietekme. Būtībā britu kolēģu pētījums to arī papildus apstiprināja. Vēzis ir daudzu un dažādu nelabvēlīgu sakritību radīta slimība. Samazināt savu individuālo varbūtību saslimt, tikai pareizi ēdot un daudz kustoties, droši nevar. Taču tā būsiet darījis iespējami daudz, lai novērstu vismaz zināmos riska faktorus.