Tiek izdalīti divi slēpju tipi - distanču un slaloma slēpes. Distanču slēpes ir domātas slēpošanai pa mežu, savukārt braukšanai kalnos ir piemērotas slaloma slēpes. Tajās nav iespējams brīvi kustināt kājas, smagas un īsas slēpes ir stingri piestiprinātas, lai, braucot no kalna, varētu pagriezties, savukārt distanču slēpēs slēpotājs brīvi kustina kāju locītavas. Arī zābaki katrām slēpēm ir dažādi.
Izvēloties slēpes distanču slēpošanai, vispirms ir jāsaprot, kādā solī cilvēks vēlas slēpot - slīdsolī, klasiskajā solī vai abos. Visbiežāk iesākumā izvēlas slēpot abos soļos, kas nozīmē, ka nepieciešamas universālas slēpes. Tomēr katram solim vislabāk iegādāties konkrēti tam paredzētas slēpes. Arī nūjas jāizvēlas atkarībā no tā, vai slēpot paredzēts slidsolī vai klasiskajā solī. Klasiskā soļa nūjām jābūt līdz padusēm, savukārt, slidsoļa piekritējiem - līdz ausu ļipiņām. Nūjas izgatavotas no nodilumizturīgiem materiāliem, tādēļ tās nav bieži jāmaina.
Principā var slēpot ar jebkurām slēpēm, kaut vai samaksājot 30 Ls, tomēr slēpes, kas ir pielāgotas konkrētam svaram, garumam, ar labu slīdvirsmu un struktūru, lietot būs neapšaubāmi patīkamāk. Ja vēlamies piedalīties sacensībās, slēpēm jābūt kvalitatīvām. Visi zīmoli ražo slēpes sacensībām, tomēr dažiem ražotājiem tās, protams, ir labākas. Vispopulārākās slēpes ir Fisher - tas ir ne tikai plaši atpazīstams zīmols, bet arī patiesi laba kvalitāte.
Vissvarīgākais ir piemeklēt slēpes atbilstoši ķermeņa svaram un garumam - īpaši, ja ir vēlme slēpot klasiskajā solī. Ja slēpes ir pārāk cietas, būs grūti uzkāpt kalnā un nāksies kāpt skujiņā. Tāpēc ražotāji sākuši ražot slēpes ar rieviņām, lai iesācējiem būtu vieglāk tikt augšā kalnā.
Apģērbs ir ne mazāk svarīgs par sporta inventāru
Sākot slēpotāja gaitas, ir ļoti svarīgi parūpēties ne tikai par atbilstošu inventāru, bet arī pienācīgu apģērbu, kas aiztur vēju un novada sviedrus. Profesionāli slēpotāji velk plānu, apspīlētu triko, izgatavotu no gaisa necaurlaidīga materiāla priekšpusē un elpojoša materiāla mugurpusē un padusēs. Bikšu ceļgali ir brīvāki, lai būtu vieglāk kustēties, savukārt bikšu staras stingri apspīlētas ap potītēm. Piedurknes šim triko ir garākas, nekā parastiem apģērbiem. Šāds apģērbs jāmazgā ar speciāli tehniskām drēbēm paredzētu mazgāšanas līdzekli.
Ērtai sportošanai ir jāizvēlas slēpju zābaki, kas piemēroti katram individuāli. Slidsoļa zābaki ir cieti un nelokās, savukārt klasiskā soļa zābaki ir mīkstāki. Ja slēpju zābakos tirpst kājas, jāpiemeklē lielāks izmērs. Zeķītes arī ir atšķirīgas gan snovbordistiem, gan slaloma slēpotājiem, jo to blīvums speciāli izstrādātas tam, kā kustās kājas - vietās, kur kājas lokās, zeķītes ir plānākas. Tiek piedāvātas ļoti labas zeķītes ar iestrādātu Primoloft materiālu, kuras silda, un tai pat laikā arī nesviedrē.
Slēpošanas cepurēm pie ausīm izmantots siltāks materiāls nekā uz pakauša, lai tas elpotu. Svarīgi, lai cepure nespiestu vai neslīdētu uz acīm, kā arī lai tajā nebūtu auksti vai pārāk karsti. Cimdu izvēle atkarīga no tā, vai slēpotājam salst rokas vai ne. Profesionālajiem cimdiem plaukstas daļā iestrādāts plānāks materiāls, lai slēpotājs justu nūju, savukārt ārpuse ir siltāka, gaisa necaurlaidīga, lai rokas nesaltu. Tiek piedāvāti dažādi cimdi - gan biezāki, gan plānāki attiecīgiem laika apstākļiem.
Slēpošanai ļoti svarīga ir arī speciāla termo apakšveļa, kas gan silda, gan neļauj svīst - ziemā visbiežāk ir auksti tad, ja esi sviedri, kas ir apģērbā atdziest. Termo apakšveļa izvada mitrumu uz āru, neļaujot cilvēkam salt. Pēc slēpošanas noteikti jāpārģērbjas sausās drēbēs, jo pēc slēpošanas cilvēks ļoti strauji atdziest un, lai arī cik laba būtu apakšveļa, ir viegli saaukstēties.
Pareiza slēpju apkope
Slēpes nav vēlams žāvēt ne pie krāsns, ne sildītāja, jo tās pamatā ir izgatavotas no koka, un šim materiālam nepatīk krasas temperatūras maiņas. Pēc sportošanas slēpes vienkārši notīra no sniega un noliek sausā vietā - nav nozīmes vai horizontāli, vai vertikāli. Slēpes var uzglabāt arī slēpju somā.
Ir pieejamas dažādas universālas slēpju smēres, ar ko var sasmērēt slēpes, tomēr labāk atnest tās uz servisu - tad speciālisti to izdarīs kvalitatīvāk un smēre turēsies ilgāk. Universālas smēres var izmantot pat nedēļu pirms slēpošanas, to var izdarīt kaut 5 minūtes pirms slēpošanas, tomēr vislabāk slēpes smērēt vienu vai divas dienas pirms slēpošanas. Ikdienas lietošanai slēpju iesmērēšana maksā aptuveni 5 Ls, slēpju sagatavošana sacensībām - no 10 līdz 25 Ls. Jāatzīmē, ka distanču slēpēm un slaloma slēpēm tiek izmantotas vienādas smēres.
Lai uzglabātu slēpes vasarā, tām jāuzliek plānu vaska kārtiņu, lai slēpēm netiktu klāt putekļi un mitrums. Vasku klāj uz slēpju apakšas un rudenī nokasa nost. Slēpju plastmasa, nokasot vasku, būs melna, nevis pilnībā izžuvusi balta. Ievaskot var servisā, kur šis pakalpojums maksā aptuveni 3Ls, taču to var darīt arī pašrocīgi, izmantojot vasku un gludekli.
Konsultāciju sniedza sporta preču veikala SPORT2000 eksperti