Man nekas cits neatliek, kā ieteikt ātri kārtot somas un steigties vēl šopavasar paspēt apskatīt Keikenhofas parku Nīderlandē. Pavasaris aizkavējies arī šajā Eiropas pusē, un ikgadējā ziedu izstāde šogad pagarināta vēl par dažām dienām, tas ir, līdz 21.maijam. Keikenhofā valda kārtība - pie dobju dizaina strādājuši īpaši uzaicināti dizaineri, kas parūpējušies par to, lai parks izskatītos kā skrupulozi izcakināta kāzu torte.
Kārtības mīlestība tikpat labi varētu būt ierakstīta Nīderlandes konstitūcijā. Gludi lielceļi, taisni ūdens kanāli un mājas ar uzkrītoši lieliem dzīvojamo istabu logiem - laikam lai demonstrētu, ka arī iekšienē ar dzīvi viss ir kārtībā.
Dodoties no Amsterdamas dienvidrietumu virzienā, pēc pusstundas sasniedzams reģions, kas galvenokārt pelna ar ziedu audzēšanu. Arī tur valda kārtība, turklāt pārliecinoši uzkrītoši, ja palaimējas būt marta beigās, aprīlī un maijā. Garum garās dobēs apkaimes laukos zied sīpolpuķes, metot izaicinājumu taisnajām un bagātīgi krāsainajām svītrām latviešu tautumeitu brunčos.
Pusgadsimta triumfs
Keikenhofu pie Lises mazpilsētiņas dēvē par lielāko puķu dārzu pasaulē. 32 hektāri. Šogad tas atvērts no 23.marta līdz 21.maijam. Nelielo zemes pleķīti ar Nīderlandei netipiskiem pauguriem ap 1420.gadu apsaimniekoja Holandes grāfiene Jakoba van Bīrena, kura pie savas pils ierīkoja garšvielu dobes (no šo vārdu savienojuma arī radies Keikenhofas nosaukums). Četrsimt gadu vēlāk pils saimnieku toreizējā paaudze uzaicināja slavenu ainavu arhitektu ierīkot angļu dārzu, bet vēl simt gadu vēlāk - pēc Otrā pasaules kara - keikenhofiešiem radās ideja tur sarīkot pavasara ziedu izstādi. Tai bija necerēti panākumi, tāpēc šopavasar puķu dārzs atvērts jau 57.gadu pēc kārtas.
Puķu sīpolu piegāde ir apkaimes ziedu audzētāju goda un pašreklāmas jautājums. Parkā ar visiem labiekārtošanas pienākumiem galā tiek 30 dārznieku - tas nav joka darbs, jo katru gadu no jauna jāiestāda septiņi miljoni sīpolu, bet pēc pāris mēnešu izrādīšanās tie atkal jāsavāc. Agrā pavasarī jāiesēj zālīte, lai viesus sagaidītu svaigi zaļš paklājs, uz kura dažādās izvietojuma un krāsu kombinācijās rotājas tulpes, narcises, hiacintes un citas sīpolpuķes.
Tulpju mānija
Smaržu mākonis ir apdullinošs! Goda vārds, reizēm pat gribas bēgt, bet tad vējiņš to laipni izdzenā. Pa asfaltētajiem un bruģētajiem celiņiem galvenokārt līkumo vecāka gada gājuma ļaudis, ziņkārīgi pētot šķirņu nosaukumus un pat pierakstot, kuras no tām iegādāties savai puķu dobei. Sīpolus var nopirkt arī četros parkā uzslietajos paviljonos, lai gan prātīgākie iesaka rīkoties kā profesionāļiem - pierakstiet nosaukumu un samaksājiet par pasūtījumu, bet vēlāk firmas atsūtīs pašus jaunākos sīpolu bumbuļus!
Meklējot pēc iespējas krāšņākas kombinācijas, starp dobēm fotogrāfijām pozē japāņu un ķīniešu ceļotāji. Tikai retais pieiet pie apaļa melnzemes pleķīša, kurā tikai sprīža augstumā izslējušās tulpes ar sarkani dzeltenām ziedlapām. Plāksnīte vēsta Duc van tol (1620). Tik tiešām ievērības cienīga šķirne no laikiem, kad tulpes spēja savaldzināt nīderlandiešus uz mūžu mūžiem. Šie savvaļas ziedi uz Eiropu atceļoja caur Turciju no Mongolijas stepēm. Vēlāk tie loloti un lutināti, radot arvien jaunu šķirņu, tāpēc nav ne mazāko šaubu, ka jau nākamgad Keikenhofā būs apskatāmi kārtējie jaunumi. Par kārtību nīderlandieši parūpēsies.