"Tiesai ir jānosaka, ko tālāk darīt ar šiem dzīvokļiem," skaidro Tieslietu ministrijas (TM) pārstāve Jana Saulīte, piebilstot, ka prasības apmierināšanas gadījumā iedzīvotāji varēs tiesas ceļā lūgt Rīgas domi izmaksāt viņiem kompensācijas. Ja lūgums tiks apmierināts, pašvaldība savukārt varēs mēģināt piedzīt šo naudu no viltus mantinieka.
Atdod nepareizajam
Kā izriet no LR Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prasības tiesai, 1934.gada 12.decembrī uz testamenta pamata īpašumtiesības namam Matīsa ielā 45 ieguva Marija Truskovska, bet 1940.gadā ēka tika nacionalizēta. Savukārt 1995.gadā Rīgas domes Latgales priekšpilsētas valde saņēma kāda Mihaila Buhbindera lūgumu atjaunot īpašumtiesības uz šo ēku, jo pirmskara mājas saimniece esot bijusi viņa tēva māsa. Taču tā kā dokumentāli pierādīt šo faktu viņš nav varējis, gala lēmums bija jāpieņem tiesai.
1995.gada maijā Jelgavas rajona tiesa atzina, ka viņš ir M.Truskovskas radinieks, un uz šī lēmuma pamata viņam Rīgas dome gan uz pašu namu, gan uz attiecīgo zemesgabalu atjaunoja īpašumtiesības, kas tika nostiprinātas zemesgrāmatā. Taču jau pēc diviem gadiem māja atkaļ kļuva par strīdus objektu: Ģenerālprokuratūra pēc īrnieku ierosinājuma sāka atkārtotu lietas izskatīšanu. Ilgas tiesvedības rezultātā 2004.gadā Jelgavas rajona tiesa atcēla savu iepriekšējo spriedumu, konstatējot, ka M.Buhbinderam tomēr nav radniecisko saišu ar M.Truskovsku. Līdz ar to arī viņa īpašumtiesības uz šo māju vairs nav pamatojamas. Pēc Rīgas domes informācijas, prokuratūras rīcībā ir arī citi pierādījumi, ka M.Bubhinders nav un nevar būt bijušo īpašnieku mantinieks.
Tiesa kļūdu atzīst
Drīz pēc īpašumtiesību iegūšanas M.Buhbinders namu pārdevis, savukārt jaunie saimnieki sadalīja to dzīvokļos un izpārdeva. Kopumā to ir pāri 30. Vairāki jaunie dzīvokļu īpašnieki to iegādei ņēmuši bankas kredītus. Tagad gan mājas iedzīvotāji, gan astoņas bankas, kurās dzīvokļi ir ieķīlāti, ir atbildētāji Ģenerālprokuratūras prasībā, kurā lūgts atņemt viņiem īpašumtiesības un nodot ēku un zemi Rīgas domei.
"Tas ir absurds, ka valsts par saviem kļūdainiem lēmumiem liek atbildēt trešajām personām," sašutumu pauž mājas iemītnieku pilnvarotā pārstāve Kristīne Neimane. Viņas galvenais arguments, cīnoties par cilvēku tiesībām saglabāt savus īpašumus, ir tas, ka līdz 2006.gada oktobrim, kad Ģenerālprokuratūra cēla prasību, zemesgrāmatā neparādījās neviens ieraksts, kurš liktu apšaubīt nama saimnieka tiesības uz šo īpašumu. Līdz ar to, vainojot cilvēkus, ka viņi īpašumu ieguvuši nelikumīgā ceļā, valsts pārkāpj vienu no saviem galvenajiem publisko tiesību principiem - tiesiskās paļāvības principu.
Uz namu pretendējošā Rīgas dome savukārt uzsver, ka cita tiesiska risinājuma, ka anulēt visas iepriekšējās īpašumtiesības, nevarot būt: M.Buhbinders ieguvis māju īpašumā, balstoties uz prettiesisku tiesas nolēmumu, kurš ir atcelts. Rīgas pašvaldības institūcijas konkrētajā situācijā neesot vainojamas, jo rīkojās saskaņā ar tajā laikā spēkā esošu tiesas spriedumu, skaidro domes īpašumu departaments.
Kaut gan lietas izskatīšana pēc būtības Rīgas apgabaltiesai bija jāsāk jau janvārī, sēde tika atlikta līdz 4.septembrim.
Iesaistās Tiesībsargs
Tikmēr Tiesībsarga birojs, iepazīstoties ar lietas materiāliem, nolēmis izpētīt, vai Ģenerālprokuratūrai likumdošanā ir pamatoti piešķirtas pilnvaras vērsties tiesā un vai šo pilnvaru pielietojums likumdošanā nav jāprecizē, Dienai stāsta biroja Cilvēktiesību departamenta juriskonsulte Daina Celma. Viņa piebilst, ka, iespējams, šo strīdu varēja risināt Administratīvajā tiesā, kas cilvēkiem dotu lielākās izredzes sevi aizstāvēt. "Administratīvajā procesā valda objektīvās izmeklēšanas princips, bet civilprocesā - sacīkstes princips, pie kura tiesa var vērtēt tikai tos apsvērumus un pierādījumus, uz kuriem norāda puses. Šajā gadījumā cilvēkiem procesuāli "jāsacenšas" ar daudzkārt spēcīgāko valsti, kuru pārstāv Ģenerālprokuratūra", stāsta D.Celma. Ģenerālprokuratūra no komentāriem pagaidām atturas.
Viens gan ir skaidrs - saskaņā ar TM informāciju likumdošana neparedz tiesības vērsties pret tiesas instancēm, kuru spriedums vēlāk izrādījies kļūdains. Vai prasības apmierināšanas gadījumā dzīvokļu īpašniekiem pienākas kompensācijas, jāizlemj tiesai.