Zemei ir celulīts
Dodamies uz Kabili. To pašu, kas Kurzemes pusē un aiz Sabiles. Sēņot man izcili riebjas, visticamāk, tāpēc ka nemāku. Toties skatīties sēņu grāmatas gan patīk. Sēņotāja ceļvedī iepazīstos ar parasto bisīti — līdzīga smadzeņu krokām, ar parasto lāčpurnu — tiešām parasts, tumšbrūno recekleni, fui, zemes taukiem, — aleluja, arī mammai dabai ir celulīts. Vēl ir tādas dzeltenas un caurspīdīgas kā želeja un ar sārtām, lielām platmalēm, kādu savulaik nesāja Karaliene Māte. Lūk, apaļpūpēdis — liela, balta pika. To es labprāt spridzinātu. Diāna stāsta, ka apaļpūpēdis ir vislielākā sēne. Reiz Latvijā esot izaugusi pat 130 centimetru apaļa! Izrādās, Latvijā aug arī gļotsēnes, kuras spējot pārvietoties dažus milimetrus minūtē.
Diāna izstāsta, kā atšķirt ēdamo sēni no neēdamās, respektīvi, kā nenomirt. Pirmkārt, nevajag ņemt vecās sēnes, jo tas nav nekas labs. Ja, ar pirkstu pabakstot pa cepurīti, tā ir mīksta, sēne ir veca. Otrkārt un vissvarīgāk, jālasa tikai pazīstamās, treškārt, jāpiešauj mēle pie kātiņa — ja rūgts, labāk grozā nelikt. Tikai sēņu pazinēji spēj atšķirt, kura no parūgtajām ir ēdama, kura vārāma. Kad Diāna aiziet, ķeros pie sēņu ēšanas, jo atmatenes varot ēst arī tāpat — tie paši šampinjoni vien esot. Ar ēšanu un mēles bāšanu pie kātiņa aizraujos tā, ka gandrīz iekožu zaļajā mušmirē. Indīgajā! Tik bāla un nevainīga! Bet briežiem viena tāda esot nieks. "Viņi mušmires uzkož, lai ārstētu vēdersāpes," joko Diāna.
Go planet mežā
Dodamies pie Kabiles mežsarga Aivara Bergmaņa, kurš Ozolu biotopā izveidojis gluži vai Go planet. Un labi, ka tā, jo cik ilgi var stāvēt un jūsmot par kokiem? Ko es ar viņiem varu darīt? Ozolzīles vākt? Apķerties un gluži tāpat kā pie cita liela Latvijas ozola secināt — jā, skaists, jā, varens. Un? Labi, ka Aivars pats sev gribēja sagādāt vietu mežā, kur pasēdēt un atpūsties. Viņš uztaisīja no zariem golfa nūjas, un tagad var spēlēt meža golfu pāri koku saknēm ar uzsitieniem. Ir vēl citas veiklības spēlēs, taču pastāstīšu par to, kura man patika vislabāk. Koka boulings! Ar visiem ķegļiem un apaļām, izvirpotām bumbām. Arī caurumi pirkstu ielikšanai ir. Un kā ripo! Bumbas nav jānes atpakaļ, jo ir silītes, pa kurām tās aizripo uz startu. Viss te ir no koka, pat tablo!
Lielais pluss ir klusums. Te var izvairīties no FM viļņa un skaļas mūzikas jū drav mī kreizī un jūr bjūtiful stilā, jo apkārt ļiruļeru taisa tikai putni. "Tie, kuriem nav naudas, te vismaz uzzina, kas ir boulings," nosaka Aivars. Iespējams, tieši tāpēc te nepatiks tiem, kuri gaida mežā šovu. Gaidīti tie, kuri māk aiz sevis atstāt mežu tīru un kuriem labāk par alkoholu garšo meža ogas. Aivars te atnāk ar draugiem, piemēram, pirms vēlēšanām, lai uzspēlētu meža vēlēšanu iecirkni. Šogad tik grūti bijis saprast, par ko vēlēt, ka vajadzējis izmantot nejaušības principu. Aivars uztaisījis apaļas koka ripas, uzzīmējis uz tām ciparus un metis koka dobumā no attāluma. Kura ripa trāpījusi dobumā, par to arī vēlējis. Ak, vēl noteikti pajautājiet, lai Aivars parāda bebra zobu. Tas ir ārprātīgi garš! Un Bezdibeni — purva ezeru ar ļoti mīkstu ūdeni. Netālu aug baltalksnis, kas drīz oficiāli pievienosies dižkoku saimei.
Sēņu mērce
Gatavot sēņu mērci dodamies uz Usmas pusi, kur uzslieta jauna un svaiga viesu māja Spāre. Kad dalām darbus, visi grib tīrīt sēnes, jo izņemt "švammīti" ir bauda pirkstiem. Sēnes, kurām zem mices ir lapiņas, sniedz citu baudu — novilkt no bērzlapes virsmas plēvi ir gluži kā nolupināt no muguras nosauļotu ādu. Man ļoti patīk lapiņas. Rievainas, gluži kā mutē aukslējas. "Ja sēnē ir divi caurumi, tad tārps ir ielīdis un izlīdis. Ja viens caurums — tikai ielīdis," smejot norāda Diāna. Tā, sēnes sagrieztas, kartupeļi vārās, kefīrs atdzesēts. Taisām mērci. Diāna stāsta, ka garšvielu vietā vajag piešaut klāt piparu sviesta beku, jo tā ir asa. Pagaršoju. Vēē! Īīī! Baisa!
Sēžamies ap galdu. Nu, cita lieta, ka pašu taisīts, uzreiz gribas sadoties rokās un dziedāt lūgsnu. To arī darām. Ēdam klusējot. Mērce ir izdevusies. Aiz loga viļņojas Gulbju ezers, un mēs izlemjam sēņu mērci izvizināt ar katamarānu un izpeldināt. Jā, neprāts, bet raganu aplis darījis savu. Kabiles mežā, netālu no Bezdibeņa, mēs pamanījām aplī saaugušas sēnes. Protams, iekāpām tajā padejot. Mamma daba mūs mīl, jo no peldes atgriezāmies.
***
Meža taka Ozolu biotops
Sabiles pag. Kuldīgas rajons
Piedāvā meža golfu un boulingu.
Samaksa pēc vienošanās
Info: www.mammadaba.lv; 26364473
Tūrisma un rekreācijas centrs Spāre
Dumbri, Ģibuļu pag. Talsu rajons
Ventspils šoseja, 140 km no Rīgas
Piedāvā naktsmājas, medības, copi, laivu un ūdensvelosipēdu nomu
Info: www.mammadaba.lv; 26669099