Tik kritiski valsts iestādes rīcību vienā no Eiropas stratēģiski svarīgākajām jomām vērtē SIA Ekodoma energoauditors Gatis Žogla. Kā norāda speciālisti, neraugoties uz būvniecības izmaksu kāpumu pēdējos gados, enerģijas ražošanas tarifu pieauguma dēļ izdevīgāk ir nekavēties ar kredītu mājas renovācijai, lai samazinātu ekspluatācijas izmaksas, nevis gaidīt valsts atbalstu, kas, iespējams, augstās inflācijas dēļ aizkavēsies ne tikai šogad.
Izdevīgi arī tagad
"Vēl pēc gada ar valsts atbalstu renovējot māju, dzīvokļu īpašnieki samaksās vairāk, nekā 2005. vai 2006.gadā paņemot bankā kredītu un jau tagad rēķinot ieguvumu no ietaupītajām siltuma izmaksām," uzsver G.Žogla, kas trīs gadu laikā Latvijā veicis 175 ēku energoauditus. Pēc pirmo renovēto namu datu apkopojuma analīzes, kopējais finanšu un komforta pieauguma ietaupījums pēc pilnas nama renovācijas lēšams aptuveni 30-40%, pat neņemot vērā siltumtarifu pieaugumu.
EM pārstāvis, Mājokļu politikas departamenta direktores vietnieks Mārcis Eglītis Hipotēku bankas Cēsīs rīkotajā namu renovācijas pasākumā ar nožēlu atzina, ka valsts finanšu atbalsts māju energoauditam un energoefektivitātes celšanai, iespējams, būs pieejams nākamgad, bet šogad varēs saņemt Eiropas naudu sociālo māju siltināšanai. Diena jau rakstīja, ka kopš 2006.gada solītais valsts finanšu atbalsts daudzdzīvokļu namu renovācijai taupības režīma dēļ netiks piešķirts arī šogad. G.Žogla pauž cerību, ka iedzīvotājus māju energoauditu un renovācijas veikšanai aktivizēs pagaidām likumdošanas procesa līkločos iestrēgušie normatīvie akti par ēku energoefektivitāti un enerģijas patēriņu.
Viens pēc otra
Māju renovācijā svarīgs kaimiņa piemērs, uzsver SIA Cēsu dzīvokļu pārvalde (CDzP) valdes priekšsēdētājs, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas vadītājs Ģirts Beikmanis. Viņu var uzskatīt par renovācijas galveno dzinējspēku šajā Vidzemes pilsētā, kur apkuri sadārdzina paugurainais reljefs, tāpēc daudzdzīvokļu namu iemītniekiem īpaši svarīgi taupīt izdevumus par siltumu. Cēsīs katru gadu renovē 3-4 mājas, gan pēc pilnas programmas, gan pa atsevišķiem posmiem, pakāpeniski mainot jumtu, logus, durvis, inženiertīklus, utt. "Katrā mikrorajonā ir viena māja, kas sāk, un kaimiņus pēc tam, kad tā izskatās kā jauna, kad samazinās izdevumi par siltumu, pārņem latviešu baltā skaudība," nosmej Ģ.Beikmanis, "tas ir liels stimuls sekot labam piemēram."
Bijušā kooperatīva māja Emīla Dārziņa ielā 5 pirms trim gadiem atjaunota lielā vienprātībā, jo 36 dzīvokļu īpašnieki jau sākotnēji pret namu izturējušies kā pret savu īpašumu, Dienai stāsta mājas vecākā Milda Dille. "Ģirts [Beikmanis] mums visu labi izskaidroja, pārliecināja," atminas pārvaldniece, "mēs neapkurinām kāpņu telpas un dzīvokļos izmantojam siltuma sensorus, kas automātiski izslēdz apkuri, ja istabas piesilda saulīte." Renovācijas kredīts jāatmaksā vēl deviņus gadus, tomēr 15% apkures izdevumu ietaupījums ļauj apsaimniekošanas maksu saglabāt 40 santīmu par kvadrātmetru apmērā.
Pašvaldības aktīvākas
Vairākas pašvaldības aktīvi iesaistījušās daudzdzīvokļu namu renovācijā. Kā Diena jau rakstīja, visilgākā pieredze pašvaldības aizdevumu izsniegšanā māju energoauditam un renovācijai ir Valmierā, nesen ar pašvaldības atbalstu pirmā māja renovēta Daugavpilī. Pirmais pretendents pašvaldības līdzfinansējumam ēkas siltināšanai reģistrēts Liepājā - SIA Nam Servis, kas apsaimnieko daudzdzīvokļu māju Ganību ielā 81/83, nosiltinājis nama gala sienu, karstā ūdens un apkures caurules, kopumā iztērējot aptuveni 9000 latu. No šīs naudas pašvaldība atmaksās 10%. Liepājas pašvaldība saņēmusi arī citus iesniegumus ar lūgumu piešķirt līdzfinansējumu energaudita izdevumu apmaksai. Ja iesniegumi atbildīs atbalsta noteikumiem, namu apsaimniekošanas biedrības varēs saņemt atpakaļ pusi energoaudita izmaksu.
Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra šā gada konkursā izvēlējusies 60 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas 21 apdzīvotā vietā visos Latvijas novados, kurām tiks veikts energoaudits un termogrāfiskā analīze. Iedzīvotājiem tiks rīkoti semināri, lai skaidrotu iegūto informāciju un mudinātu dzīvokļu īpašniekus sākt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovāciju. Konkuram bija pieteiktas 213 mājas.
Diena jau rakstījusi, ka kredītus daudzdzīvokļu namu renovācijai izsniedz SEB Latvijas Unibanka, DnB Nord Banka, Hansabanka, Latvijas Hipotēku un zemes banka. Sadarbībā ar Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūru energoauditu atbalsta būvmateriālu firmas Saint-Gobain, Paroc, Sakret, Profine Baltic, Union JO.