Kā jau iepriekš atzīmēju, kopš es sāku būvēt māju dabai ir labpaticies darīt tā, ka no gaisa visu laiku līst lietus un tas savukārt izmērcē zemi, radot dubļu laukus, kā arī ievērojami apgrūtina rakšanas darbus, jo tiklīdz izroc nedaudz dziļāku bedrīti, veidojas dīķis.
Šā brīža lielākais uzdevums un izaicinājums ir kanalizācijas palaišana darba režīmā. Palicis vien tāds sīkums kā nosēdaku gatavība tiešo darba pienākumu pildīšanai.... Taču te tev nu bija! Manas kanalizācijas akas ir pārvērtušās par virsūdeņu akām un viena groda augstumā pastāvīgi atrodas ūdens, kas nav labi.
Aizvadītajā nedēļas nogalē man izdevās iebetonēt vienas akas dibenu un novērst akas piepildīšanos no nepareizā gala, taču ar otru aku tik labi neveicas. Uz dažām minūtēm izdodas izsūknēt aku sausu, iegāzt betona kravu, priecāties par veiksmi, lai vēl pēc pāris minūtēm saķertu galvu un skatītos, kā viena grīdas mala burtiski paceļas uz augšu un tad notiek tāds kā izvirdums - ūdens tek kā no krāna! Lieki teikt, ka notiekošais mani dzen depresijā.
Tomēr pēc vairākām konsultācijām ar dažādiem ekspertiem, sestdien atkal mēģināšu iegrožot ūdens centienus ietecēt caur pamatni manā kanalizācijas akā. Šoreiz Betonam un šķidrajam stiklam palīgos nāks kāds brīnumpulveris - Waterstop (ja nemaldos), kuru vajagot sausu uzlikt vietai caur kuru ieplūst ūdens un pulveris momentāni noreaģē, apturot ūdens plūsmu. Tiesa šī metode esot tikai pagaidu risinājums, bez mūža garantijas. Tāpēc tika iegādāta arī speciāla lenta - saucās kaut kā līdzīgi pulverim, kuru stiprināšu pie dibena pa visu perimetru un iebetonēšu. Šī lenta reaģējot ar ūdeni uzbriestot un neļaujot ieplūst vai izplūst - kā nu kuram vajag.
Ļoti ceru, ka manas pūles nebūs veltas un ūdens liks mierā aku. Ja nē, vēl pastāv variants ieguldīt akā metāla tvertni, nedaudz mazākā diametrā par grodiem, izgatavot stiklašķiedras tvertni, vai arī nopirkt plastmasas septiķi, kas pasākumu sadārdzinās uz kādiem 1000 Ls kā minimums un es to ļoti nevēlos.