Vairāk nekā trešā daļa (37%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju zivis uzturā lieto reizi nedēļā, savukārt teju ceturtā daļa jeb 24% zivis uzturā lieto reizi divās nedēļās. Savukārt 19% aptaujāto respondentu norādīja, ka zivis lieto uzturā aptuveni divas līdz trīs reizes nedēļā, bet 16% - aptuveni reizi mēnesī. Tostarp, aicināti norādīt cik bieži uzturā lieto jūras veltes, piemēram, garneles, krabjus un citus gardumus, aptaujātie respondenti norādīja, ka lielākoties jūras veltes uzturā lieto reizi mēnesī (43%), aptuveni vienu reizi divās nedēļās (17%), vienu reizi nedēļā (10%), divas līdz trīs reizes nedēļā (3%), bet 19% aptaujāto respondentu jūras veltes uzturā nelieto vispār.
Aptaujātie respondenti norādīja, ka uzturā visbiežāk lieto lasi (26%), skumbriju (14%), tunci (12%), karpu (10%), kā arī foreli, mencu, līdaku, asarus un buti, siļķes un reņģes. Taču par tradicionālu latviešu maltītes sastāvdaļu uzskatītās reņģes un siļķes atzīmējuši attiecīgi 6% un 7% respondentu. Savukārt kā visbiežāk lietotās jūras veltes aptaujātie Latvijas iedzīvotāji norādīja garneles (45%), kalmārus (15%), mīdijas (9%) un gliemenes (5%). Tajā pašā laikā 12% no aptaujātajiem jūras veltes uzturā nelieto.
Jautāti par apmierinātību ar Latvijas veikalos pieejamo zivju un jūras velšu klāstu, respondenti norādīja, ka ir daļēji apmierināti - zivju un jūras velšu klāsts ir plašs, taču ne vienmēr viņiem izdodas atrast to, ko vēlas (44%), pilnībā apmierināti ir 40% respondentu, jo apgalvo, ka vienmēr atrod kādu gardumu savai gaumei. 10% uzskata, ka zivju un jūras velšu klāsts ir mazs, taču dažkārt var atrast meklēto. Savukārt 5% aptaujāto ir neapmierināti ar esošo piedāvājuma klāstu, norādot, ka zivju un jūras velšu klāstam noteikti jābūt plašākam.
Kā liecina rezultāti, lielākā daļa aptaujāto respondentu zivis iegādājas svaigas un nefilētas (39%). Jau pagatavotas, t.i., kūpinātas, žāvētas vai arī citādi apstrādātas izvēlas 27% pircēju, svaigām un filētām dod priekšroku 18% aptaujāto, saldētas lieto 12%, bet konservus izvēlas 3% Latvijas iedzīvotāju. Turklāt aptaujātie respondenti cenšas dot priekšroku Latvijas precei, bet ne vienmēr tas izdodas, jo viņi atzīst, ka garšo arī zivis, kuras var zvejot tikai ārvalstīs (44%). Zivju izcelsmei nepievērš uzmanību 25% Latvijas iedzīvotāju, bet 22% pievērš uzmanību nevis izcelsmei, bet gan cenai un atlaidēm. Jāatzīmē, ka 9% no Latvijas iedzīvotājiem uzskatāmi par gana patriotiskiem un viņi vienmēr iegādājas tikai Latvijā audzētas vai zvejotas zivis.
Aicināti raksturot iemeslus, kāpēc uzturā lieto zivis un jūras veltes, aptaujātie respondenti noradījuši, ka tās viņiem garšo (73%), 22% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atbild, ka tajās ir daudz vērtīgo uzturvielu. Stipri retākas ir atbildes, kas uzsver, ka tās ir viegli pagatavot vai arī respondenti norāda, ka ir veģetārieši, bet viņi atļaujas ēst zivis, lai nodrošinātu organismam nepieciešamās uzturvielas.
Zīmīgi, taču liela daļa aptaujāto respondentu norādīja, ka izvēlas jūras produktus, kuri vislabāk garšo, nepievēršot uzmanību uzturvērtībai (43%), 19% aptaujāto iedzīvotāju cenšas izvēlēties zivis un jūras veltes, kas ir iespējami veselīgākās, satur vairāk fosfora un citas vērtīgas vielas. 14% uzskata, ka visas zivis un jūras veltes ir vienādi veselīgas, galvenais, ka tās tiek lietotas uzturā. Savukārt 9% aptaujāto respondentu nezina, kuros zivju un jūras velšu produktos ir vairāk vērtīgo vielu, tāpēc neseko līdzi iegādāto produktu uzturvērtībai.
Kā atklājies aptaujā, tad vairums respondentu idejas un receptes zivju un jūras velšu pagatavošanai meklē internetā - šādu atbildi snieguši 56% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Uz personīgām sajūtām paļaujas 33% respondentu, paši izdomājot receptes.
Salīdzinoši neliela daļa iedzīvotāju izmanto grāmatas, lielveikalos pieejamajos recepšu stendos, kulinārijas žurnālus vai lūdz padomu ģimenes locekļiem.