Pēc veiktajām analīzēm secināts, ka zivju bojāeju Ventā, visticamāk, izraisījusi vairāku faktoru kombinācija, aģentūru LETA informēja Valsts vides dienesta Sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.
Zušu un ķīšu bojāeju Rāznas ezerā izraisīja vairāku faktoru kopums, tostarp novājināta imunitāte, aģentūru LETA informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Latgales reģionālas administrācijas dabas izglītības speciāliste Diāna Selecka.
Lašveidīgo nārsta laikā Valsts vides dienests (VVD) veicis 343 reidus un atklājis 235 nelegālos zvejas rīkus, informēja VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Karīna Dvorjaņinova.
Tuvāko trīs līdz četru mēnešu laikā cenas zivju produktiem varētu pieaugt pat par 50% salīdzinājumā ar pagājušā gada rudeni, kad sākās kopējais cenu un izmaksu kāpums visām stratēģiskajām izejvielām, aģentūrai LETA atzina zivju pārstrādes uzņēmuma Karavela mārketinga vadītājs Rolands Romanovskis.
Oktobrī, lašveidīgo zivju nārsta laikā, Valsts vides dienests (VVD), veicot 151 pārbaudi, atklājis astoņus administratīvos pārkāpumus, no kuriem pieci bija makšķerēšanas noteikumu pārkāpumi un trīs rūpnieciskās zvejas noteikumu pārkāpumi, aģentūru LETA informē VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Jalinska.
No rītdienas, 1.oktobra, stājoties spēkā lašveidīgo zivju ieguves lieguma periodam, Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) vides inspektori pastiprināti uzraudzīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un kontrolēs zivju ieguves lieguma ievērošanu, aģentūru LETA informēja DAP Dabas izglītības centra Meža māja dabas izglītības darba speciāliste Aiga Priede.