Draudzīgi un ērti
"Es vēl nevienu interjeru pati pilnībā neesmu uztaisījusi, taču studiju darbus mājās lietoju ikdienā," radītā funkcionalitāti uzsver E.Bušmane. Viņa kopā ar studiju biedriem Anastasiju Mass, Jāni Valdmani un Kasparu Jursonu izveidojusi apvienību Direct design, kura aprīlī Milānas mēbeļu mesē pašu veidotā ekspozīcijā rādīs savus jaunākos darbus. Izstādē būs arī labākais iepriekšējais veikums, piemēram, saliekams tējas galds Teable, kura otrā vieta pērn Maskavas dizaina izstādē Salone Satellite Worldwide deva ceļazīmi uz prestižo Itālijas dizaina forumu.
Apvienības pirmais kopējais veikums pērn bija Dizaina informācijas centra konkursā Dizains kultūrai pilnveidotā, par košu un mūsdienīgu informācijas centru padarīta fiksēto sakaru telefona kabīne, no kuras pēc jauno dizaineru apstrādes varēja ne tikai piezvanīt, bet arī ērti ar portatīvo datoru pieslēgties internetam, izlasīt avīzes, iegūt jaunāko kultūras un izklaides informāciju, pat iegādāties biļetes uz pasākumiem. Šis noderīgais projekts gan vēl gaida tirgus izpēti un īstenošanu.
Jauniešu darinājumiem raksturīgs draudzīgums - tajos dominē dabiski materiāli un parocīgs risinājums. K.Jursona gatavotais saliekamais soliņš Čiks no metāla un stingra auduma ir lielu koncertu apmeklētāju sapnis. J.Valdmanis uzsvēris mobilitāti, izgatavojot koka un auduma somu Pikniks trolejbusā, ko var pārveidot par paplāti, un PET pudeļu pārnēsāšanas ierīci Nēsis. E.Bušmanes radītais kāju sildītājs diviem ne tikai lietderīgi izmanto cilvēka paša siltumu, bet veicina komunikāciju - sēžot pretī tik tuvu, būtu grūti nesarunāties.
Uzlabo vidi
"LMA pasniedzēji māca studentiem domāt par nākotni un apkārtējo vidi, veidot dizainu no dabai draudzīgiem materiāliem. Īpaši koks Latvijā ir pieejams un dažādi izmantojams, un mums, ziemeļu valsts iemītniekiem, ir svarīgi just apkārt koka siltumu," pamato E.Bušmane. Katrs viņas darbs tapis ilgstošā procesā, izmēģinot vairākus maketus un uzlabojot topošo priekšmetu, atsakoties no nevajadzīgā un padarot to izturīgu.
Jauno domubiedru darbi kopumā veido nopietnu pieteikumu funkcionālā dizaina jomā, Dienai atzīst B.Ābele. "Panākumi starptautiskajā jomā ļauj mums salīdzināt sevi ar pasaules dizaina domu, novērtēt, vai esam līdzdalīgi tajā, noteikt virzienu, kurā iet, saskatīt savus plusus un mīnusus. Tiesa, ne vienmēr mūsu dizaineru veikums ir producējams praktiski, tomēr studiju uzdevums ir trenēt jaunā speciālista domāšanu, lai vēlāk risinātu industrijas uzdevumus," skaidro eksperte.
Dizaina speciālistu pakalpojumi jebkuram produktam rada pievienoto vērtību, un īpaši svarīgs ir sociālais dizains, kas rada ērtības cilvēka ikdienas darbībā un palielina vides pieejamību, uzsver B.Ābele. Viņa secina, ka kopumā Latvijas dizaina virzība šobrīd ir pozitīva, visvairāk robu ir dizaina lietotāju līmenī, jo industrija un sabiedrība ir maz informēta par dizaina noderīgumu. Labs paraugs ir Igaunijā pērn īstenotais projekts Dizaina ABC - pašvaldībās rīkoti izglītojoši pasākumi par dizainu un tā pielietojumu dzīvē. "Dizaina uzdevums ir padarīt ērti lietojamas ikdienišķas lietas, piemēram, durvju rokturus, pakāpienus, citus priekšmetus, kurus pamanām tad, ja to dizains ir slikts, neērts, nepievilcīgs," skaidro speciāliste. "Ja tie ir labi izgatavoti, to ērtums šķiet pašsaprotams. Tas ir dzīves kvalitātes jautājums, kas Latvijā vēl dizaina lietotājiem nav labi saprotams."
Ražošanā lēni
Toties ar dizaineru darbu izmantošanu rūpniecībā patlaban ir sarežģīti - daudzi Latvijas uzņēmumi, kuri ražoja kādas detaļas vai preces ārvalstu pasūtītājiem, pieaugušo izmaksu dēļ spiesti pārstrukturēt darbus vai vispār pārtraukt strādāt. Diez vai šobrīd atrastos daudz atbalstītāju jaunā dizaina izmantošanai ražošanā, domā B.Ābele.
Viens no nozares atbalstītājiem ir SIA Samsung Electronics Baltics, kura paspārnē viena LMA auditorija aprīkota ar videoaparatūru un datoru studijām, notiks ārvalstu dizainera meistarklase un LMA pasniedzēja pieredzes apmaiņas brauciens uz Džespera Morisona dizaina studiju Londonā. Firmas mārketinga vadītāja Gundega Piebalga šo sadarbību pamato ar Samsung panākumiem, pateicoties inovatīvam, modernam produkcijas dizainam un aktuālāko materiālu pielietošanai, tāpēc labi izprot dizaina nozīmi. Viņa gan atzīst, ka Latvijas dizaineru veikums vēl netiek atbilstīgi izmantots praktiskajā dzīvē, jo ražotājiem trūkst pieredzes darbā ar dizaineriem, un viņi vēl īsti nesaprot, kāda nozīme ir dizainam produkta pievienotās vērtības radīšanā.
"Pamazām, atdzimstot ražošanai, vērojama pozitīva tendence - ražotāji sāk interesēties par dizainu un tā pielietojumu jaunu produktu radīšanā. Ieguldīto veiksmīgāk atpelnīt, radot jaunus produktus, kurus var pārdot par iespējami augstāku cenu. Savukārt jauns produkts nav iedomājams bez funkcionāla un oriģināla dizaina, jo patērētāju vairs neapmierina standartizēti risinājumi," uzsver G.Piebalga.
Vairāk informācijas
Latvijas funkcionālā dizaina zīmoli var kļūt par Latvijas simbolu un popularizēt valsts tēlu pasaulē, vērtē G.Piebalga. Taču pēc neatkarības atjaunošanas, uz laiku pazūdot rūpniecībai, zudusi saikne starp ražotājiem un dizaineriem, kas jāveido no jauna. Cerības vieš fakts, ka dizains ir viena no Kultūras ministrijas noteiktajām prioritātēm radošo industriju jomā, teic B.Ābele. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra patlaban veic apsekojumu par Latvijas dizaina situāciju un iespējām, lai izpētītu tā pielietojuma ražošanā un eksporta iespējas.
Pēc B.Ābeles vērtējuma, dizaina izglītības kvalitāte Latvijā ir laba visos līmeņos. Iespējams, ka nākotnē Latvijas jaunajiem dizaineriem būs iespēja strādāt vai stažēties Samsung izpētes un attīstības centros ārzemēs, pieļauj G.Piebalga. Veiksmīgi strādā Dizaina informācijas centrs, kurā apvienojušies dažādu izglītības iestāžu mācībspēki, tiek rīkotas biennāles un dizaina dienas. Ekonomikas ministrija un industriju pārstāvji piedalās dizaina attīstīšanā kā konsultanti. Lielāks varētu būt mediju ieguldījums, lai izskaidrotu un parādītu cilvēkiem nozares noderīgumu, uzskata B.Ābele.