Mans pirmais mēģinājums laikam ir izdevies! Dārza stūrī blakus flokšiem esmu ierīkojusi mazītiņu sakņu dārziņu. Izvēlējos saulaināko stūrīti, lai maniem tomātiem tur patiktu. Un tiem tur patīk! Jau no pusjūlija nepērku tomātus ne veikalā, ne tirgū un nebeidzu atkārtot savai meitai - tie ir mūsu tomāti, pagaršo, ēd (jūsmo, slavini mani, savu māti!)!
Tomāti ir trejādu šķirņu: lauka, siltumnīcas un ķekaru, dzeltenie. Pēdējie ir apbrīnojami garšīgi, lauka tomāti nez kādēļ nogatavojas ātrāk nekā siltumnīcas. Laikam jau tāpēc, ka tie no siltumnīcas tomātiem pārtapa par lauku - mana siltumnīca tiem izrādījās par šauru, un biju spiesta noņemt plēvi. Toties tie aug milzīgi, resni un pamatīgi, tos visādi jāsien un jāuzmana, citādi no augļu smaguma zari nolūzīs.
Ar ražas novākšanu iet visādi. Te liekas, ka tomāts jau gana sarkans un es to noplūcu. Bet tad saprotu - sarkans tas varbūt ir, taču nav vēl pilnībā gatavs. Tad nolieku to uz palodzes, un pēc pāris dienām - var ēst! Ar dzeltenajiem vispār sākumā neko nevarēja saprast. Tagad esmu iemanījusies - ja dzeltenais noplūcas viegli, tad ir gatavs, ja tas vēl cieši turas pie zara - jāpagaida pāris dienu.
Tagad visiem, kuriem ir dārzi, iesaku - audzējiet tomātus! Nieka 12 stādi aizņem augstākais četrus m2! Protams, tos jāuzmana - jāizkniebj paduses, jāpalaista, ja uznāk ilgstošāks sausums, bet patiesībā tie nekādas milzīgas rūpes nesagādā. Ja iestādīti labi mēslotā zemē, aug griezdamies un patiešām smaržo un garšo pēc īsta, kārtīga tomāta! Dārzā iesētas arī pēcjāņu dilles, kas nu ir izaugušas, blakus tomātiem zaļo baziliks, pētersīļi, selerijas un loki. Arī šī bagātība daudz vietas neaizņem - nu, vēl kādu kvadrātmetru, pat mazāk. Toties ir visas vajadzīgās piedevas tomātiem, un tad var beidzot izbaudīt to rīta rituālu, par ko sapņo katra dārza īpašniece: no rīta pieceļos, basām kājām izeju dārzā, noplūcu tomātu, dillītes, lociņus un eju gatavot brokastis.