Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga

Medikamentu skapītis — dārzā

Eiropiešu dārzos atgriežas tautas medicīna — ārstniecības augi

Rietumeiropas dārzos līdzās košumaugiem un puķudobēm atgriežas arī ārstniecības augu dārziņi. Hronisko slimību pieaugums pēdējās desmitgadēs licis daudziem cilvēkiem lietot medikamentus, kas ne tikai ārstē, bet arī izraisa nopietnas blakusparādības. Modernā medicīna mūs diemžēl nav aizvedusi pie perfektas veselības. Tāpēc daudzi meklē risinājumu, atgriežoties pie dabas metodēm. Tās atzinusi arī Pasaules Veselības organizācija.

Botāniķis Džeimss Vons, grāmatas Audzē pats savas zāles autors, britu avīzē The Times uzsver: "Dārza dobes var veidot tā, lai tajās būtu atrodami dabas līdzekļi, kas palīdz pret ikdienišķām saslimšanām." Daudzos ārstniecības augos ir tādas pašas aktīvās sastāvdaļas kā rūpnieciski ražotajās zālēs. Dž.?Vons min — piemēram, lai gan mūsdienās aspirīns ir sintētisks, tas būtībā veidots no acetilsalicilskābes, kura atrodama vītolā, kā arī parastajā un krūmu spirejā. Morfīnu saturoši pretsāpju līdzekļi veidoti uz opija bāzes, kuru iegūst no magonēm. Pasaules Veselības organizācija aprēķinājusi, ka 80 procenti no pasaules iedzīvotājiem paļaujas uz augu medicīnu.

Džeimsa Vona dzimtas saknes meklējamas Malaizijā. Viņš uzskata — to, vai uzticamies dabas augiem, galvenokārt nosaka kultūra. "Kad Malaizijā sāka ienākt rietumu medicīna, to uzskatīja par noderīgu, tomēr tikai kā tradicionālās medicīnas papildinājumu. Tradicionālā malaiziešu medicīna neizzuda.

Savukārt Ziemeļeiropā industriālā revolūcija nozīmēja to, ka cilvēki pameta laukus, kaut viņiem bija bagātas zināšanas par augiem, un masveidā ieplūda pilsētās. Nomainoties dažām paaudzēm, šīs zināšanas ir zudušas.

Patiesībā augos atrodamās ārstnieciskās vielas veidojas tādā veidā, lai būtu viegli iegūstamas vidē, kur cilvēkiem nav ne daudz laika, ne naudas, norāda Dž.Vons. Kā ar pierādījumiem, ka šīs dabas vielas darbojas? Vai ir veiktas medicīniskas pārbaudes, lai noskaidrotu to ietekmi uz imūnsistēmu? Protams, tādu pētījumu nav, jo farmācijas kompāniju interesēs nav investēt dārgos izmeklējumos, kuri nenes peļņu. Vons ir piesardzīgs ar solījumiem, ka augi vieni paši var izārstēt. Bet viņš uzsver, ka augi satur vielas, kuru ārstnieciskais efekts ir pierādīts. Ķīmiskās vielas, kuras atrodamas augos, ir tikpat respektējamas, cik to līdzinieces mākslīgi sintezētajās zālēs. Tieši tāpēc ir iemesls pašus augus uzskatīt par zālēm.

***

Augi, kurus var audzēt dobē un izmantot pret ikdienišķām kaitēm

Iesaka Rīgas Stradiņa universitātes profesore Vija Eniņa

- Melisa jeb citronmētra. Garšaugs ar patīkamu smaržu, ko garšas pastiprināšanai var pielikt pie citas tējas. Piemīt nomierinošs efekts, piemēram, stresa laikā līdzēs pret bezmiegu un galvassāpēm. Tējai ievāc lapiņas.

- Apinis. Augam ir nomierinoša iedarbība. Gatavoties sākušās apiņu drogas var iepildīt spilvenā — uzlabos miegu. Īpaši noderīgts šāds spilvens ir maziem bērniem, kurus moka sāpošs vēderiņš. Ieelpojot aromātu, sāpes rimsies.

- Raudene — garšaugs un ārstniecības augs. Parasti ievāc lapiņas, retāk — ziedus. Ja vāc kā drogu, tad ievāc ziedošus augu lakstus — galotnītes. Nomierinošs, atkrēpojošs, gremošanu veicinošs līdzeklis.

- Kliņģerīte. Var ievākt ziedu kurvīšus vai tikai oranžos mēlziediņus. Daudzveidīgs iedarbības efekts — žultsdzenoša iedarbība, lieto, ja ir gremošanas sistēmas traucējumi un pret iekaisumiem. Ziedu pulveris noderēs arī kā krāsviela ēdieniem.

- Piparmētra. Piparmētru lapiņām ir daudzveidīga iedarbība. Izmanto kā garšas akcentu ikdienas tējās. Var palīdzēt, ja ir gremošanas traucējumi vai slikta dūša. Uzlabos sirdsdarbību.

- Rudzupuķe (īstā zilā). Ziedi ir labs urīndzinējs. Noder, ja ir tūska. Lietojams arī nogurušām, iekaisušām acīm — no ziedu uzlējuma var gatavot rudzupuķu kompresi.

- Tīruma kosa (nezāle). Izžāvēta ir labs urīndzinējs. Var mazināt sāļu izraisītas problēmas, locītavu sāpes. Jāatceras, ka kosas lakstu tēju var lietot tikai tad, ja ir veselas nieres.

- Virza (nezāle). Svaigā veidā piegriež pie salātiem. Labs urīndzinējs, noņem tūsku un ir minerālvielu avots.

***

Kā audzēt ārstniecības augus?

Anta Sparinska, LU Botāniskā dārza puķkope

Daba pati vislabāk zina, kur augam vislabāk augt. Daudzus no šiem augiem var atrast dabā — pļavās. Tur tie arī aug vislabāk. Bet, ja augu grib audzēt dobē, neviens no šiem augiem zemes ziņā nav kaprīzs un izvēlīgs. Tikai dažiem no tiem ir mazliet īpašākas prasības. Piemēram, raudenei patiks kaļķaināka augsne, vērmelei — smilšaina, mālaina vieta. Bagātīgāku zemi, ko var ievagot arī ar kūtsmēsliem, vajadzēs apinim. Apinis ir vīteņaugs, tāpēc tam būs nepieciešami arī balsti. Balstiņus vajadzēs arī rudzupuķēm — augumiņš trausls, dobītē izgāzīsies.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Interesanti

Vairāk Interesanti


Receptes

Vairāk Receptes


Dzīvnieki

Vairāk Dzīvnieki


Notikumi

Vairāk Notikumi


Cits

Vairāk Cits


Tehnoloģijas

Vairāk Tehnoloģijas


Zirnis joko

Vairāk Zirnis joko