Baldriānu uzlējums
Ates muzejā pēdējoreiz biju bērnībā pirms teju 10 gadiem. Toreiz tur notika Pļaujas svētki, un gāja jautri — zirgi grieza senas kuļmašīnas, saimnieces cepa maizi no jaunajiem rudziem un skraidīja pār zaļo mauru gaišajos linu tērpos. Gluži kā pavērta Straumēnu lappuse! Skāde, šogad Pļaujas svētki nenotiek, jo muzejam īsti nav saimnieka — vakanta ir vadītāja vieta. Toties gide Solvita ciemiņus gaida katru dienu, izņemot pirmdienas. Viņa mūs pacienā ar rudzu maizi ar medu un… baldriānu uzlējumu. Tas ir kreftīgs, un atlikušo dienas daļu nepamet sajūta, ka esmu omītes zāļu skapis.
Muzejs Ates ūdensdzirnavās (sauktas arī par Ottes dzirnavām) atklāts 1985.gadā, to veidojis Viktors Ķirps. Kunga paša vairs nav, taču vieta pilda savu ideju — iespēju iepazīties ar latviešu lauku sētas vēsturi. Aiziet! Ceļojam pa klēti, pirti, pelavnieku, piedarbu, riju, pūnīti, piedarbu un vēl, un vēl. Ēkas ir pilnas senlietu, un atliek vien nobrīnīties, kādi verķi savulaik pielietoti lauku darbos. Ūdenstriecis, spriguļi, vecs traktors, kura maksimālais ātrums ir 8 km/h, kandžas aparāts, kurš skolēnu ekskursijās tiek dēvēts par sulu tecināmo. Lai aina būtu košāka, domās "jātin" Mērnieku laiki, Straumēni un Zaļā grāmata. Tad kopā saslēdzas tas, kā latvieši dzīvoja — lai tiktu pie linu krekla un maizes, darba duna bija no gaismas līdz gaismai.
Balkani, ne Balkāni
Muzejs atrodas Annas pagastā, taču, pārejot upītei, esam Kalncempju pagastā un pie Ates dzirnavām. Tajās man patīk vairāk nekā muzejā. Te ir Rīgā, Tērbatas ielā, ražots "inzektu iznīcinātājs Mušmire". Ierīcē savulaik pildīts mušmiru uzlējums un smidzināts uz mušām. Tās mirušas tūlīt. Jautri ir dvieļi ar skanīgiem izšuvumiem: Mīci mani, tautumeita, baltajām kājiņām; Nāc, tautieti, mazgāties skaidrajā ūdenī; Dzīve tur, kur saule mirdz un ir mīlas pilna sirds. Izcilas ir arī ulmaņlaika liecības. Atzīmju vietā bijuši lakoniski vērtējumi: pa vidam; nekas; labi; mēreni.
Ja ir vēl spēks, varat doties uz Balkanu dabas parku Balvu rajonā un staigāt kaut pa visiem 20 hektāriem. Pieturēties varat pie koka zvēruļiem un akmens skulptūrām, jo pērn Balkanos notika pirmais Latgales tēlnieku un mākslinieku plenērs. Pirms vairāk nekā 10 gadiem parku sāka veidot vietējie entuziasti Jānis un Devgasija Aleksandrovi, un tagad tas izveidojies par gleznainu pastaigu vietu. Balkanos izaudzēta pat ārstniecības augu un garšaugu kolekcija!
Balkaniem ir maz sakara ar Balkāniem. Nosaukumu savulaik devuši vietējie puiši, kuri lielā skaitā piedalījušies krievu un turku karā un, atgriezušies kalnainajā apvidū, saskatīja līdzību ar Balkānu pussalu. Vērtējiet paši — kāpiet kalnā, verieties apkārt un pamājiet Krievijas mežiem.
Katrā ziņā palikt uz mūžiem šai pusē diez vai vajadzētu, jo tad Kalncempju pagastam varētu tikt atņemts tituls — pagasts, kurā ir vismazāk iedzīvotāju Latvijā. Tikai 281!
***
Informācija
- Balkanu dabas parks
Jābrauc no Rīgas līdz Viļakai, pēc tam jāietur virziens uz Kārsavu. Pēc apdzīvotas vietas Semenovas, dodoties Kārsavas virzienā, jānobrauc 7 km līdz norādei Balkānu kalni ceļa labajā pusē. Tālāk sekot norādēm.
Maksa par apmeklējumu: par ziedojumiem.
Ekskursiju pieteikšana: 26365487; 29132664
- Ates muzejs
Kalncempju pagasta Atē, 201 km no Rīgas un 19 km no Alūksnes
Maksa par apmeklējumu: pieaugušajiem Ls 1,50, pensionāriem Ls 1, skolēniem Ls 0,50
Darba laiks: O., T., C., Pt. no 10.00 līdz 17.00. Brīvdienās no 11.00 līdz 16.00. Iepriekš piesakoties, iespējams muzeju apmeklēt arī ārpus darba laika.
Ekskursiju pieteikšana: 26563597