Lielās kannas aizsegā palicis kuplais etiķkoks un sudrabeglīte.
Tie savu mājvietu raduši pie kaimiņu robežas. Turpat netālu
iemitinājies kāds kociņš no Norvēģijas. "Tā ir Norvēģijas kroplā
priedīte," paskaidro J.Gailītis. Kociņu pirms diviem gadiem ģimene
pārvedusi no Norvēģijas. "Esmu dzirdējusi, ka daudziem dārzniekiem
ir tāds niķis, - kaut kur aizbraukt un tad čemodānā starp
baltmaizēm pārvest mājās kociņus. Tad redzēs, kas tur izaugs, -
vispār viņš ir tāds šķībs, kropls un Norvēģijā aug uz klintīm,
iespējams, te viņam apstākļi būs par labiem," domā Angelika. Vīrs
piebilst: "Neļausim, bērsim oļus, granti." Ejot pa vārtiņiem sētā,
nevar nepamanīt sarkano sienu, kas aizņēmusi visu sētas kreiso
nožogojumu. "Kad mūsu puikas bija mazi, viņi spēlēja futbolu, un
bumba bieži krita kaimiņu teritorijā, tāpēc bijām spiesti kaut ko
izdomāt," stāsta Angelika. Tika pasūtīts speciāls makšķernieku
tīkls, ko uzlika virs žoga un apaudzēja ar lapām, kas rudenī
krāsojas sarkanas. Arī lapu raža šādai sienai ir pamatīga. Līdzīgu
praktisku iemeslu rezultātā Gailīšu ģimenes dārzā tapuši arī citi
savdabīgi veidojumi. Piemēram, sētas otrajā galā uzmanību piesaista
uz riteņiem uzceltā lielā suņabūda. "Roksai ir divu istabu būda,"
stāsta suņa saimniece. "Ar terasi, priekšnamu un guļamistabu,"
papildina vīrs, kurš būdu uzmeistarojis kopā ar dēliem. "Zem būdas
ir kanalizācijas bedres, tāpēc, ja ir sniegs, lapas, un būda tur
visu laiku stāv, ir grūti. Riteņi ļauj to viegli pārvietot,"
paskaidro Angelika.
Telefona numurs pastkastē
Dziļāk dārzā uzmanību piesaista vēl viens praktisks risinājums - veļas auklas, kas novilktas no Gailīšu ģimenes mājas sienas līdz kaimiņu mājas sienai. "Es vīram teicu: mums ir četri cilvēki, sporto, daudz veļas. Vajag kaut kā risināt," atceras Angelika, "sarunājām ar kaimiņiem, viņiem nekas nebija pretī, un tagad mums ir kopīgas veļas šņores." Gailīšu ģimenes sadarbība ar kaimiņiem neizpaužas veļas auklās vien. Pierasts dalīties rudens ražā, kā arī - pirms Angelika met ārā kādu puķi, vispirms to piedāvā kaimiņiem. "Gatavojām jaunai kannai vietu, un pat lieko zāli uzdāvinājām kaimiņiem," pastāsta saimniece. Līdzīgā veidā no kaimiņdārza ieceļojušas kazenes. "Savukārt mūsu avenes lien pie viņiem," piebilst Angelika.
Angelikas dārzā daudz augu atceļojuši no citiem dārziem. "Man ir
maniere braukāt pa rajonu un skatīties, kas kurā dārzā zied. Un tad
man ir tāds niķis - es rakstu zīmītes un metu pastkastītē ar
priekšlikumu: ja saimniecei nav žēl un viņa ir ar mieru, es
nopirkšu kādu no viņas stādiņiem. Atstāju zīmītē savu telefona
numuru un norādu, lai viņa man uzpīkstina. Tad es atzvanu,"
pastāsta Angelika, kura šādā veidā ieguvusi arī milzīgo kannu.
Putniņus mīl barot
Kādreiz bērni te ziemā hokeju spēlējuši, bet tagad tas ir Gailīšu ģimenes mīļākais stūrītis - neliela, mājīga terase, kur iekārtots koka galdiņš ar krēsliem, nesen uzlikta stikla nojume, muguru silda krāsns, ir televizors un mūzika un paredzēts ielikt arī žalūzijas, lai aizsegtu vēju. "Beidzot var apsēsties un baudīt dārzu," priecājas Angelika, kura par godu Dienas vīzītei laicīgāk nekā citi paspējusi to sagatavot rudenim. Lai arī teritorijā neliels, Gailīšu ģimenes dārzs ir ļoti kompakts, kolekcija ir liela, un, šķiet, katram augam, kokam, pat darbarīku spainim ar grābekļiem un dakšām ir sava vieta. "Visas daudzgadīgās puķes, kuras man ir gribējies, te ir," lepojas Angelika. Arī ogu te netrūkst - pa vienam ērkšķogu, upeņu, krūmu melleņu krūmiņam, avenes, kas ražo gan vasarā, gan rudenī, arī kādā gadatirgū nopirktais Amerikas fitolaks ar baltiem ziediņiem vasarā un melnu ogu vālītēm rudenī. "Paši neuzdrošināmies tās ēst, lai gan mazās devās cilvēkam tas ir ļauts, bet ceru, ka putni tās ēdīs, jo putniņus mēs mīlam piebarot," atzīst saimniece, kura ar vīru rūpējoties par to, lai putniem arī ziemā būtu ko ēst, ap plūmēm liek barotavas un tauku bumbas.
Katrā puķu dobē ir koks. Par tiem vairāk rūpējas Angelikas vīrs. "Viņš man ir meistars - griež kokus, un, ja salīdzina ar pārējiem dārziem, kur visas ābeles ir lielas, vīrs kokus pataisījis par pundurkociņiem," lepojas Angelika. Darbi dārzā tiek veikti katru dienu. "Mums ar vīru ir privātais bizness - kāpņu dizains un konstrukcijas -, un mēs strādājam mājās. Tad, kad no datora jāatpūšas, ātri pie zupas katla, veļas mazgājamās mašīnas un dārza darbiem," stāsta saimniece un piebilst, ka ar dārzu ģimene aktīvi sākusi aizrauties kopš 2000.gada, kad nomira mājas vecais saimnieks, kuram dobītēs vēl auga dārzeņi.