Palu svētība
Pavasara pali atšķirībā no plūdiem ir dabiska un pat nepieciešama parādība. Palienēm applūstot, to augsne bagātinās ar palu ūdeņu atnestajām barības vielām. Palieņu meži un pļavas un tajos sastopamie augi un dzīvnieki pielāgojušies īslaicīgajam palu periodam. Gan vairāki aizsargājamu biotopu veidi, gan aizsargājamas sugas sastopamas tikai palienēs, kur auglīga, irdena augsne un savdabīgs ūdens režīms. Palu ūdeņi kavē pļavu aizaugšanu ar krūmiem. Palienēs izgulsnējas piesārņojums, attīrot ūdeņus.
Dabiskas palienes ir svarīgas arī tāpēc, ka tās sevī uzkrāj palu ūdeņus, samazinot straumes ātrumu un novēršot postošus plūdus upju lejtecēs. Citās valstīs, kur dabiskais upju tecējums un palienes iznīcinātas, cilvēki beidzot ir attapušies, ka upju pārgrāvjošana un krastu iedambēšana nevis novērš plūdus, bet veicina tos. Tur iegulda milzu naudu, lai atjaunotu priekšteču sagandētās upju ielejas. Bet vai cilvēka spēkos ir pilnībā atjaunot to, ko viņš pats nav radījis? Savukārt Latvijā aktivizējušies relikti, kas sapņo par pretējo — Daugavas "kanalizēšanu", mākslīgi veidojot ūdensceļu, kas savienotu Baltijas, Melno un Kaspijas jūru. Daugava jau ir cietusi daudz. Vēl nesagandētā Daugavas posma pārveide, plānojot Daugavpils HES, pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās raisīja tautas pretestību un aizsāka atmodu. Cerams, ka arī šajos grūtajos laikos ar murgaino ideju par Hersonas kanāla būvi kā izeju no krīzes mūs nevarēs uzpirkt.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.