"Ir bijuši tādi gadījumi, kad pāri tiešām ilgi nevar vienoties. Es tad jūtos kā piedalītos romānā ar kaislībām un jocīgām attiecībām," stāsta arhitekts Ervīns Krauklis. Viņš apstiprina, ka praksē redzējis pārus strīdamies par visu - "plānojumu, apdari, bet pārsvarā - krāsām, mēbelēm, reti strīdas par tehniskām lietām, piemēram, apkuri un vēdināšanu".
Uzņēmējs Artūrs Zajecs, kurš kopā ar sievu jauno žurnālisti Veru iegādājies vienistabas dzīvokli Jūrmalā, gan apgalvo ko citu. Pirms pāris mēnešiem remontējot dzīvokli, par krāsām nav vajadzējis strīdēties, jo gaumes abiem esot līdzīgas. "Mūsu attiecības remonta laikā pat uzlabojās, jo bijām vairāk kopā." Artūrs remontdarbos uzņēmies galveno lomu, jo vīram ir pieredze būvniecībā, Vera bija aizņemta ar maģistratūras studijām.
Taču pārmetumi parādījušies pēc remonta, kad jaunā ģimene
ievākusies dzīvoklī. "Sāku pamanīt sīkas nepilnības: problēmas ar
ūdensvadu, grīdlīste atnākusi vaļā, durvis netaisījās ciet un
skrāpēja parketu, slēdzene ārējām durvīm bija salūzusi," uzskaita
Vera. "Vīrs ironiski izteica, ka savu ieguldījumu ir izdarījis,
tāpēc viņam nepienāktos vairs neko darīt," atceras sieva. "Man
nepatika šāda viņa reakcija," godīgi atzīst Vera. Taču viņa
atceras, ka remonts vīram daudz prasījis un "novedis viņu līdz sava
veida alerģijai - viņš bija pamatīgi noguris, ar negatīvu
emocionālo fonu un beigās pat teica, ka negrib dzīvoklī vairs
ievākties". Vēlāk tomēr vīrs visas kļūmes dzīvoklī esot novērsis,
un arī attiecības ģimenē ir nostabilizējušās. Vera atzīst, ka ir
panākusi vīra iesaistīšanos mājsaimniecības darbos.
Zvans no ārzemēm
"Sieva kļūst par noteicēju vairākumā strīdu remonta laikā,"
pieredzē dalās E.Krauklis, "vīrs viņai parasti piekāpjas, savukārt
par tehniskām lietām - viedoklis ir vīram." Arī arhitekts Andrejs
Ģelzis, kurš pāru strīdus gan neesot piedzīvojis, atzīst, ka
"parasti mājokļa iekārtošana ir sievas ziņā, jo sieviete vairāk vai
mazāk tomēr ir tā mājas gara uzturētāja". To apliecina arī
mārketinga menedžeres Martas stāsts. Viņa bijusi dusmīga uz vīru
par viņa pieklājīgo komunikācijas veidu ar meistaru, kurš, uztaisot
remonta tāmi un saņemot avansā Ls 1000, apsolījis remontu veikt
divos mēnešos. Taču ticis pie naudas, pazudis. Vēlāk Martas un
viņas vīra dzīvoklī iegriezies pa pusstundai reizi trijās dienās.
"Sākuma komunikāciju ar šo cilvēku atstāju vīra ziņā. Manuprāt,
viņam ar meistaru vajadzēja runāt "stingru vīru valodu". Taču, kad
kopš remonta sākuma jau bija pagājis pusgads, bet darbiem gala
neredzējām, es neizturēju. Atceros, kā reiz ar vīru sēdējām mašīnā
viena būvmateriālu veikala stāvlaukumā un viņš atkal pa telefonu
lūdzās, lai mūsu meistars nāk darbā. Es saskaitos, izrāvu vīram
telefonu, salamājos uz to tipu, un ziniet, tas palīdzēja." Marta
arī atceras, ka grīdas slīpēšanu viņa noorganizējusi, esot
Bangkokā. Vīrs Rīgā nezinājis, kur meklēt.
Jāpajautā sieviņai
Banku speciālistam Edgaram Strodam un viņa sievai, kuri savu trīsistabu dzīvokli Juglā remontē jau labu laiku, gan nekādu domstarpību nav. "Mēs konceptuāli vienojāmies jau pašā sākumā," apgalvo Edgars. Arī arhitekte Ausma Skujiņa norāda, ka ar nopietnām domstarpībām darba pieredzē saskārusies nav. "Pašlaik taisu rekonstrukciju ēkai, un man ir sadarbība ar ģimeni, kurā ir bērni un kur esmu lieciniece tam, ka visi lēmumi tiek pieņemti koleģiāli," stāsta A.Skujiņa. Viņa arī uzskata, ka liela loma ir projektētājam - "kā viņš strīdus spēj izlīdzināt ar argumentiem". "Pasūtītājs ir jāmīl - tas ir cilvēks ar savu personību," saka E.Krauklis, "viena no metodēm, ko es sākumā izmantoju, - lūdzu uzrakstīt katram no pāra pilnīgi nesakarīgu vēstuli ar visu, kas nāk prātā, domājot par to, kāds būs mājoklis." Lai arī E.Krauklis atzīst, ka bieži pāra ierosinājumi ir prātīgi, viņš nav gatavs pakļauties katrai vēlmei. "Ir lietas, par ko man nav sevišķas darīšanas pāru attiecībās, bet par plānojumu, funkciju es tomēr cenšos paskaidrot, kāpēc tas risinājums ir tieši tāds.