Autors tur eleganti atbild uz jautājumu: "Vai jūs, cienījamie kungi, zināt, kādu atspaidu virtuvei sagādā visu aizmirstais, gandrīz nicinātais ķirbis?" No tā varot pagatavot: pirmo - biezzupu, otro - ķirbi kartupeliski. Turklāt deviņi no desmit diez vai uzminēšot, ko ēd. Tik ļoti tajos ķirbja garša top cēla. Citi ēdieni no ķirbjiem, pēc doktora Pufa domām, ir barbarisms.
Piekrītu. Biezzupas lielais noslēpums, protams, ir saldais krējums. Darbavietas virtuvītē Baiba man ļāva pagaršot Anitas zupu. Tāpat kā mēs pārējie, viņa vairs neliek ķirbi gaļas buljonā, bet vienkārši ūdenī, taču pievāra arī saspiestu ķiploku, smalki sakapātu sīpolu un zaļumus, kā arī sarīvētu burkānu garšas dažādošanai. Tad blendē, iemaisa labi daudz saldkrējuma un pasniedz ar grauzdēta speķīša pleķīti šķīvja vidiņā. Variācijas biezzupai var būt gan sastāvdaļās, teiksim, pievārot klāt puravus, seleriju kātus vai kaltētus tomātus, gan garšvielās, pieberot maltu muskatriekstu, krustnagliņas, kanēli.
Ar ķirbi kartupeliski domāti valrieksta lieluma kartupeļa formā apgraizīti ķirbja gabaliņi, kas vārīti kā kartupeļi vai apcepti katliņā ar burbuļojošu sviestu un pasniegti pie ceptas zivs vai liellopu gaļas. Doktors Pufs tomēr turpat tālāk atjēdzas par ķirbja māksliniecisko apaļisko graizīšanu un pieļauj arī sašķēlēšanu un apcepšanu olīveļļā. Tieši ar cepšanu grilpannā, iegūstot sulīgas šķēles, kurās iedegusi redelīte, galvenokārt arī izbeidzu Baibas ķirbi. Ceptais ķirbis ir lielisks ar skābu krējumu, kausētu sviestu, asu tomātu vai zilā siera mērci.
Ķirbis lietojams nevārīts un vārīts, tvaicēts un sautēts, cepts pannā, cepeškrāsnī, uz restēm, pankūkās, sacepumos, čatnijos, Francijas smalkajos ievārījumos, Itālijas saldo ravioli pildījumos, Amerikas Pateicības dienas ķirbju biezenī pie tītara cepeša, ķirbju maizē vai rausī ar putukrējumu. To noēd pašu, tam noēd ziedus, stublājus, lapas un sēklas. Latvijā to izcili marinē un konservē kompotā ar cidonijām. Daugavpils Stropos Olga desertam gatavo biezeni, savārot ķirbi ar rozīnēm, žāvētām aprikozēm un medu.
Un ķirbis taču ir īpašs! Problēma vienīgi ķirbju milzonīgumā. Te vienu dienu Dite parāda pasteli, kurā attēlots ķirbis un izbāzts fazāns. "Kad tad kausi to ķirbi?" lietišķi apvaicājos, rēķinoties ar kādu astotdaļu no mākslinieces modeļa.