Mīļā miera labad
Peksis bija pavisam pūkains un maziņš, un Linda nodomājusi, ka
šunelis noklīdis no kādām mājām turpat Baložos. Taču uz
sludinājumiem neviens neatsaucās. Pēc pāris dienām Linda
pamanījusi, ka ar atradeni kaut kas nav kārtībā - it kā tas ir
puika, it kā nav, jo sunītim…nebija krāniņa. Linda vedusi kucentiņu
uz veterināro klīniku pie dakteres Līgas Voitkānes.
Līga stāsta: "Manā praksē tas bija pirmais šāda veida gadījums. Daba bija vienkārši pasmējusies par sunīti, neiedodama viņam dzīvē visu puikam nepieciešamo līdzi. Tādu viņu atstāt nevarēja, jo Peksim tomēr bija sēklinieki. Kad viņā ierunātos vīrišķie hormoni, Peksis nebūtu rīcībspējīgs. Nolēmām mīļā miera labad Peksi operēt un kastrēt, kad sunītis sasniegs pubertātes vecumu - septiņus mēnešus."
Līga Voitkāne paslavē Pekša saimnieci Latvijas Universitātes darbinieci Lindu Liepiņu, kura, zinādama, ka sunītis viņas mājās nepaliks, darīja visu, lai četrkājaiņa dzīve būtu laimīga.
Kur ir suņu paradīze?
Tagad jau viss ir aiz muguras. Līga veiksmīgi izoperēja Peksi. Viņa
vēderiņš ir gluds un skaists, kaut arī tur nav puikam piedienīgā
krāniņa. Tā kā Peksis vispār nezina, kas tas ir, viņš neskumst.
Linda smaida - Peksis ir īsts dzīvsudrabs. Viņam ir skaista kollija
šķirnes suņa ģīmītis, bet augums noteikti ir no kāda mednieku suņa,
kājas īsākas nekā kollijiem. Peksis dievina pastaigas mežā, viņš ir
komunikabls un hiperaktīvs, ļoti labdabīgs un jautrs. Linda
raksturo savu atradeni: "Esam kopā izdzīvojuši Pekša zīdaiņa vecumu
ar visām čurāšanām un kakāšanām istabā. Viņš visu laiku ilgojas pēc
cilvēkiem. Tā vien liekas, ka par suņu paradīzi viņš uzskata
saimnieces klēpi - ja nu kādai dzīvai radībai ir laimīgs ģīmis, tad
tāds ir Peksim, kad viņš tiek klēpī." Taču Linda nevar paturēt
suņuku savā mājā, jo, pirmkārt, cilvēki mājās te pārrodas tikai
vēlu vakarā. Otrkārt, Linda ar bērniem daudz braukā pa pasauli, un
šo vasaru viņa vispār pavadīs Anglijā. Treškārt, ar Peksi nevar
samierināties kaķene Bella. Viņas greizsirdība ir neaprakstāma. Arī
laikā, kad viesojāmies Liepiņu mājā, Bella uzpūtusies sēdēja ar
muguru pret Peksi, it kā nosodot Lindu - vai tas radījums te vēl
ilgi atradīsies?
Protams, Lindas ģimene ar suņuku jau saradusi, taču Peksim tomēr jāmeklē labi cilvēki un sirsnīga ģimene. Peksis to ir pelnījis. Veterinārārste Līga Voitkāne saka: "Peksim vairs nebūs problēmas ar veselību. Liepiņu ģimene izdarīja visu, lai suņuks dzīvotu savu mūžiņu veselīgs un laimīgs."
Tāpēc lūdzam - atsaucieties tie, kam šķiet, ka Peksis viņu mājās varētu uz daudziem gadiem kļūt par mīlētu ģimenes locekli. Linda iesaka Peksi privātmājas vai lauku cilvēkiem, jo suņuks ir ļoti aktīvs un labprāt uzturas ārā.
Pekša mobilais tālrunis -29979073.