Pētījumā arī parādās korelācija starp ēšanas paradumu maiņu un ienākumiem - jo lielāki ir ienākumi, jo mazāk cilvēku ir mainījuši ēšanas paradumus. Tikai 6% cilvēku ar ieņēmumiem virs 400 latiem mēnesī pēdējo sešu mēnešu laikā ēd mazāk un zemākas kvalitātes/lētāku pārtiku, savukārt šādi savus ēšanas paradumus mainījis katrs ceturtais (25%) respondents ar ienākumiem līdz 250 latiem. Salīdzinot dzimuma atšķirības, tad 39% sievietes ēd mazāk, vīriešu - 26%.
Visās Baltijas valstīs
vairāk kā puse respondentu par prioritātēm ēdiena izvēlē visbiežāk min
labu garšu (Latvijā - 66%, Igaunijā - 87%, Lietuvā - 67%) un pievilcīgu
cenu (Latvijā - 63%; Igaunijā - 81%, Lietuvā - 60%). Augstu kvalitāti
kā vienu no prioritātēm minējuši tikai 31% respondentu (Igaunijā - 51%,
Lietuvā - 30%).
Kā rāda pētījums, katru dienu treknās zivis (piemēram, lasi, tunci, siļķi) neēd neviens no aptaujātajiem respondentiem, savukārt trešdaļa (34%) iedzīvotāju vispār nelieto pārtikā treknās zivis - 25% vīrieši un 38% sieviešu. Pozitīvi ir tas, ka 56% iedzīvotāji vismaz reizi nedēļā pārtikā lieto zivis. Pētījums arī atklāj, ka, jo lielāki ir cilvēku ieņēmumi, jo biežāk viņi pārtikā lieto zivis.
Katru dienu gaļu un gaļas produktus ēd 21% no visiem aptaujātajiem respondentiem - 26% vīrieši un 18% sievietes, savukārt gaļas produktus vispār pārtikā neuzņem 5%. Pārējie 74% respondenti gaļu uzturā lieto vismaz reizi nedēļā. Savukārt mājputnu gaļu katru dienu uzņem 3% respondentu, vismaz reizi nedēļā - 89%, savukārt vispār nelieto 9%.
Miltu izstrādājumus katru dienu patērē 48%, vismaz reizi nedēļā - 49%, savukārt vispār nelieto 3%. Pienu un piena produktus katru dienu lieto 48% respondentu, vismaz reizi nedēļā - puse respondentu, savukārt vispār neuzņem 2%. Dārzeņus un augļus katru dienu patērē attiecīgi 58% (63% sieviešu un 49% vīriešu) un 40% (44% sieviešu, 31% vīriešu) respondentu, vismaz reizi nedēļā - attiecīgi 41% un 58%, savukārt tikai 1% iedzīvotāju dārzeņus neēd, bet augļus neuzņem uzturā 2%. Saldumus katru dienu ēd 20% iedzīvotāju, vismaz reizi nedēļā 71%, savukārt vispār neēd 8% respondentu.
Uz jautājumu "Vai jūs pērkat produktus, kuriem pievienoti vitamīni, minerālvielas un citas uzturvielas?" gandrīz puse (42%) respondentu atbildējuši, ka pērk dažreiz, un tikai 7% atbildējuši, ka vienmēr dod priekšroku šādiem produktiem. 25% iedzīvotāju ar nodomu neiegādājas šādus produktus, bet 13% iegādājas tikai tādā gadījumā, ja tie ir akcijas produkti.
Pētījums atklāj, ka par spīti ekonomiskajai situācijai Igaunijā un Lietuvā gandrīz puse (attiecīgi 47% un 49%) iedzīvotāju nav mainījuši ēšanas paradumus, patērējot tādas pašas kvalitātes pārtiku tikpat lielā daudzumā kā pirms sešiem mēnešiem. Latvijā tie ir 38% iedzīvotāju. Skatoties pēc teritoriālā iedalījuma, pētījums rāda, ka laukos (20%) salīdzinājumā ar Rīgu (11%) vairāk ir to cilvēku, kuri ēd mazāk un lētāku/zemākas kvalitātes pārtiku.
Iepriecinošs ir fakts, ka joprojām liels skaits respondentu (Latvijā - 38%, Igaunijā 32%, Lietuvā - 44%) atbildējuši, ka viņu ēšanas paradumi nav mainījušies un viņi ēd tādas pašas kvalitātes pārtiku tikpat lielā daudzumā - 46% vīrieši, 34% sievietes (Latvijā), bet pētījums apliecina, ka samazinoties ienākumiem samazinās arī patērētās pārtikas kvalitāte.
Ēd mazāk, bet
dārgāku un kvalitatīvāku pārtiku tikai 4% no visiem aptaujātajiem
respondentiem. Tikai 2% ēd tādā pašā apjomā dārgāku pārtiku.
Interesanti, ka 17% no visiem respondentiem ir sākuši ēst mazāk, bet
tās pašas kvalitātes pārtiku. Īpaši šī tendence iezīmējas sieviešu
auditorijā (20%) salīdzinājumā ar vīriešiem (12%).
"Unilever" pētījums veikts sadarbībā ar "OMG Latvia" un "Snapshot". Aptaujā, kas notika 2009.gada septembrī, piedalījās 872 respondenti.