Lielākais vairākums aptaujāto sliecas domāt, ka viņi ir videi draudzīgi – 80% respondentu atbildējuši, ka savu dzīvesveidu uzskata par videi draudzīgu (no tiem 19% atbildējuši apstiprinoši, 61% - atbildējuši "drīzāk jā, nekā nē"). Tikai 1% aptaujāto atzīst, ka vides labā viņi nedara neko.
Atbildot uz jautājumu, ko cilvēki dara, lai dzīvotu videi draudzīgi, 21% aptaujāto atbildējuši, ka ekonomē energo un ūdens resursus, 18% pēc iespējas vairāk patērē vietējo ražotāju produktus, 16% ierobežo patēriņu, izvairoties no lieku preču iegādes, un tikpat pārvietojas ar sabiedrisko transportu, velosipēdu vai kājām. Lielākās mājsaimniecību ietekmes uz vidi saistās ar mājokli, transportu un pārtikas patēriņu, tāpēc tieši šajās jomās videi draudzīga rīcība ir visnozīmīgākā. Aptaujas dati parāda, ka respondenti tās arī uzskata par svarīgākajām jomām rūpēs par vidi.
"Krīzes ietekmē arvien vairāk cilvēki sliecas kritiskāk izvērtēt savu patēriņu. Ja tā sauktajos treknajos gados cilvēki ar videi draudzīgu rīcību saprata videi draudzīgu preču iegādi, tagad tā ir resursu ekonomija un patēriņa ierobežošana. Būtiski, ka šāda tendence ir visās respondentu grupās neatkarīgi no ienākumu lieluma. Vides ziņā tā noteikti ir pozitīva tendence," skaidro Jānis Brizga, biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs. "Līdz šim, tieši atkritumu šķirošana ir bijusi visbiežākā atbilde uz jautājumu par videi draudzīgām ikdienas praksēm. Taču tagad tikai 11% aptaujāto apgalvo, ka viņi šķiro atkritumus. Aptauja parāda, ka tā vietā atkritumu samazināšana (caur patēriņa ierobežošanu) kļūst aktuālāka. Tā, protams, arī būtiskāka."
Tikai 11% atbildējuši, ka censtos samazināt degvielas patēriņu, ekonomiski pārvietojoties ar automašīnu, un 6% izmantotu videi draudzīgākas tehnoloģijas, kā piemēram auto vai sadzīves tehniku.
Jautājuma, ko cilvēki darītu, ja būtu iespējas padarīt savu dzīvesveidu videi draudzīgāku, atbildes parāda, ka cilvēki nav īsti pārliecināti par to, kas būtu videi draudzīga rīcība, jo visos jautājumos tās svārstās ap vidējo rādītāju (3,5; skalā no 1 līdz 7). No pētījuma izriet, ka cilvēki kopumā sliecas būt videi draudzīgāki, taču izmaiņas izpratnē par vides draudzīgumu un praksē ir drīzāk ārējo faktoru (piemēram, krīzes) ierosinātas, mazāk balstītas zināšanās un atbildībā pret vidi.
Par pētījumu
SIA Neste Latvija pētījumā (OMD Snapshots) par videi draudzīgu dzīvesveidu tika aptaujāti 1116 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 59 gadiem visos Latvijas reģionos. Aptaujas laiks: no 24.06.2009. – 01.07.2009.