Pētījums. Lai iekrātu naudu, trūkst mērķtiecības

taa iistaa kraasana - tos cilveekus ar laiku arii pasus paarveido. Kad runa saak iet par naudu - pazuud viss cilveeciigais (vai arii tiesi tas paliek... :-) - kaa to redz :-) ). Actinas saak mirdzeet, kad redz "pieaugumu" savaa kontaa. Un par dziives meerki paliek ciparini, kur saak palikt zeel pat par sevi pasu naudu izdot. Naudu nolikt ... un to neaiztikt... - "sveetaa nauda" :-)). Vieniigais attaisnojums buutu reaals meerkis. Cilveeciigi attaisnojams meerkis :-). Varbuut pat arii vieglpraatiigs :-). Taa man viens pazina - "streetworker", savu paildus aldzinu no mazajaam lomaam teaatrii un citiem darbiniem "nolika" uz viena konta un, kad pienaaca briidis - to vienaa briidii iztuksoja - nopirka sev coperu (moci) - tas bija vina sapnis. Un taa nebija maza naudina... un arii ne iiss laiks... .

labpraat kraatu, bet - KUR??? Bankaa, kura riitdien var noiet pa burbuli??? Maajaas sleept gultasveljaa, lai panjem laupiitaajs??

Nezinu kas un kà,tikai vai més pashi netiksim skaidrìbà kad un kà vajaga iekràt?Bet ja tèrèjam tad arì zinàm kàpèc to daràm,ne jau kautkàdu slimìgu tieksmju vadìti!

Gribēju naudu noguldīt depozītā, tikko izlasīju jaunumus, ka man no peļņas vajadzēs maksāt valstij nodokli. Pfu, cik pretīgi, tiešām labāk tērēt, tāpat atņems vai devalvēs, vai ko citu izdomās...

Nu i labi ka tērē - silda ekonomiku!

Tagad klausoties stāstus par devalvāciju un par to, ka jāaizstāv tikai kredītņēmēji, nevis tie, kas "treknajos" gados taupīja katru latiņu, lai noguldīgu bankā, atliek tikai nožēlot nenotikušo uzdzīvi....

Trūkst mērķdotācijas

Jā, jā, gribētu jau kādi, lai mēs naudu bankās krātu, krātu, krātu un tad pēkšņi - ČIKS!... Naudiņa tutū. Vai nu pilnībā atsavināta bez iespējām to atgūt vai vērtība tā kritusies, ka labi, ja 1:200.... Ir jau pieredzēts! Kāpēc man būtu jākrāj priekš tautas varenajiem? Kas - nevaru normāli dzīvot? - Parādu man nav, kredītu arī nav. Un cik ilgi man vēl normāla nauda būs - nezinu. Kāpēc lai es knapinātos un taupīgi krātu? Labāk ceļošu, vārīšu zaptes un konservus, pirkšu ko man vajag un uzdzīvošu kamēr vēl varu. Ja jau grimsim, tad visi kopā, banku un ministru kuņģi, tā lūk!!!